Laikā, kad Pekinā ierodas vairāki tūkstoši delegātu uz Ķīnas komunistiskās partijas ikgadējo kongresu, gada nozīmīgāko politisko notikumu, Honkongā jau atkal ielās iziet cilvēki, lai protesta akcijās paustu sašutumu par demokrātisko brīvību samazināšanu, kuras speciālajam administratīvajam reģionam bija solīts saglabāt pēc tā sauktās "viena valsts, divas sistēmas" pieejas.
Ķīnas Nacionālais Tautas kongress jeb parlaments ir nācis klajā ar likumprojektu, kas paredz Honkongas teritorijā ieviest nacionālās drošības likumu. Tādējādi tiktu nodrošināta Ķīnas kontrole pār Honkongu, kura pašlaik tiek pārvaldīta pēc principa "viena valsts, divas sistēmas".
Kongresa paziņojumā norādīts, ka tiek izmantotas konstitucionālās tiesības visas valsts līmenī ieviest likumisko ietvaru, kas ļautu stiprināt nacionālo drošību.
Pašlaik tas esot īpaši nepieciešams. Kongresa paskaidrojošajā dokumentā uzsvērts – lai arī līdzšinējais divu sistēmu princips ir darbojies ļoti veiksmīgi, nacionālās drošības riski Honkongā ir kļuvuši par milzīgu problēmu, apdraudot nacionālo suverenitāti, drošību un attīstības intereses.
Jaunajā likumprojektā paredzētivēl bargāki sodi par valsts nodevību, musināšanu uz sacelšanos, separātismu vai valsts iekārtas gāšanu.
Centrālās Ķīnas paziņojumi jau izsaukuši asu pretrakciju Honkongā. Un uz to paziņojumā presei norādīja viena no demokrātisko protestu kustības līderēm, žurnāliste Klaudija Mo.
"Viņi apgalvo, ka tagad viņiem ir pilnīga jurisdikcija pār Honkongu. Viņi praktiski saka pārējai pasaulei, ka mēs Honkongā darīsim visu, ko gribēsim un par jebkādu cenu. Mums pilnīgi neinteresē, kādas būs sekas. Pirmajā vietā ir vienas valsts princips. Divas sistēmas faktiski nav nekas! Tas ir apmāns!" pauda žurnāliste.
Honkongas Demokrātiskās partijas priekšsēdētājs Vu Čivai norādīja: "Ar nacionālās drošības likuma pieņemšanu likuma varai Honkongā pienāks beigas!"
Bijusī Honkongas Demokrātiskās partijas priekšsēdētāja Emīliju Lau intervijā televīzijas sabiedrībai CNBC norādījusi, ka Ķīnas paziņojumi ir izskanējuši tieši pirms koronavīrusa pandēmijas dēļ atliktās Ķīnas parlamenta sesijas.
Taču interesanti ir tas, ka par jauno nacionālās drošības likumu piemērošanu nav bijuši informēti pat 36 Honkongas pārstāvji Tautas kongresā.
Tieši tāpēc bailes Honkongā pieaug, jo Honkongas viedoklis vienkārši tiek ignorēts.
"Manuprāt, mēs pašlaik runājam no ļoti satrauktas, iebiedētas un nobijušās Honkongas. Nervozē arī šeit bāzētās lielās kompānijas. Satraukti ir arī investori. Tas tāpēc, ka Ķīna var vienkārši apspiest Honkongu, atņemt mums mūsu brīvības, mūs personisko drošību, mūsu likuma varu. Un, iespējams, nākotnē es ar jums šādi nemaz vairs nevarēšu sarunāties," sacīja Lau.
Honkongas administrācijas vadītāja Kerija Lama piektdien, 22. maijā, ir paziņojusi, ka sadarbosies ar Pekinu un darbs pie jaunajiem likumiem tiks pabeigts tik ātri, cik vien iespējams.
Iepriekšējā reize, kad Ķīna centās piemērot Honkongai nacionālās drošības likumu, bija 2003. gadā, taču šo lēmumu nācās atlikt tieši iedzīvotāju plašo protestu dēļ. Komentētāji jau norāda, ka gadījumā, ja jaunais likums tiešām tiks piemērots, Ķīna būs pielikusi treknu punktu ''vienas valsts, divu sistēmu'' principam.
ASV prezidents Donalds Tramps jau paziņojis, ka pagaidām Ķīnas plāna detaļas nav zināmas, taču, ja izskanējušās ziņas apstiprināsies, ASV un arī pārējā starptautiskā sabiedrība spers izlēmīgus soļus.
