Sadaļas Sadaļas

Honkongā notiesā demokrātijas atbalstītājus

Honkongas tiesa ceturtdien atzinusi par vainīgiem septiņus prominentus aktīvistus par neatļautu pulcēšanos demokrātijas atbalstītāju demonstrācijā 2019. gadā. Starp vainīgajiem ir par Honkongas „demokrātijas tēvu” dēvētais Mārtins Lī un mediju magnāts Džimijs Lai.

Pēc plašiem un bieži vardarbīgiem protestiem pret Pekinas kontroli 2019. gadā Ķīna ir mērķtiecīgi apspiedusi disidentus un demokrātijas atbalstītājus Honkongā.

Draud piecu gadu cietumsods

Honkongas tiesa septiņus apsūdzētos atzina par vainīgiem par neatļautu pulcēšanos un pulcēšanās organizēšanu saistībā ar demokrātijas atbalstītāju demonstrāciju 2019. gada  18. augustā. Tieši toreiz notika viena no lielākajām demokrātijas atbalstītāju demonstrācijām.

Organizatori paziņoja, ka tajā piedalījušies 1,7 miljoni cilvēku (Honkongā ir 7,5 miljoni iedzīvotāju). Jāatzīmē, ka protesti Honkongā drīkst notikt tikai ar varasiestāžu atļauju.

Visiem, kas šodien tika atzīti par vainīgiem, draud piecu gadu ilgs cietumsods. Starp tiem, kas atzīti par vainīgajiem, ir 82 gadus vecais advokāts Mārtins Lī, kuru Pekina savulaik iesaistīja Honkongas konstitūcijas izstrādāšanā. Gadu desmitiem viņš ir rīkojis kampaņas centienos panākt demokrātijas uzplaukumu Honkongā. Tagad viņam draud līdz pieciem gadiem ilgs cietumsods.

Gods sēdēt cietumā

Starp vainīgajiem ir arī 73 gadus vecais mediju magnāts Džimijs Lai, kas atrodas apcietinājumā, un 73 gadus vecā advokāte un bijusī opozīcijas deputāte Mārgareta Vu. Savukārt citi apsūdzētie darbojās Pilsoniskajā cilvēktiesību frontē, kas organizēja demokrātijas atbalstītāju protestus 2019. gadā. Vēl divi aktīvisti tiesā iepriekš atzina vainu viņiem izvirzītajās apsūdzībās par neatļautu pulcēšanos.

Latvijas Radio korespondents Rihards Plūme par situāciju Honkongā

Pie tiesas ēkas ar dažādiem plakātiem rokās ceturtdien bija pulcējušies žurnālisti, demokrātijas aktīvisti, kā arī to atbalstītāji. Par vienu no vainīgajiem tika atzīts arī prodemokrātiskās kustības politiķis Lī Čakjens. Pēc atzīšanas par vainīgu viņš žurnālistiem un atbalstītājiem sacīja:

“Protams, mēs paužam nožēlu par to, ka esam zaudējuši šo lietu, jo mēs ticam, ka mums, pamatojoties uz konstitūciju, ir tiesības iziet ielās.

Ja mūs ieliks cietumā par šo vai arī kādu no vairākām citām lietām, kuras vēl tikai sekos, man būs tas gods sēdēt cietumā par to, ka mēs kopā ar Honkongas iedzīvotājiem izgājām ielās.”

Pieprasa pildīt solījumus

Pie tiesas ēkas atradās arī bijusī Demokrātiskās partijas priekšsēdētāja Emīlija Lau, kas klātesošajiem uzsvēra:

„Mēs neesam šeit, lai prasītu neatkarību vai lai gāztu Honkongas valdību vai centrālo valdību, vai lai sāktu krāsaino revolūciju. Mēs vienkārši pieprasām centrālajai valdībai, lai tā pilda savus solījumus, ko tā apņēmās Ķīnas un Lielbritānijas deklarācijā un Honkongas Pamatlikumā.

Cilvēki tagad baidās par to, ka runas brīvība tiks krimināli sodīta un arvien vairāk cilvēku nonāks cietumā. Tādēļ varbūt varasiestādēm būs jāceļ šeit daudz cietumu, lai ieslodzītu cilvēkus.”

Ķīna pēdējā laikā sper arvien vairāk soļu, kas liecina par Pekinas centieniem ierobežot Honkongas demokrātiju. Vēl nesen Ķīnas līderi apstiprināja Honkongas vēlēšanu sistēmas reformu, samazinot Honkongas Likumdošanas padomē tiešās vēlēšanās ievēlēto locekļu skaitu un nosakot citas izmaiņas. Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs šonedēļ pauda, ka šīs izmaiņas ir 1984. gada Ķīnas un Lielbritānijas kopīgās deklarācijas klajš pārkāpums.

KONTEKSTS:

Ķīnas centrālā valdība sākusi nodibināt daudz ciešāku kontroli pēc ilgstošiem protestiem, kuru augstākajā punktā ielās izgāja vairāk nekā miljons iedzīvotāju, pieprasot saglabāt Honkongas demokrātiskās brīvības. Tās Honkongas administratīvajam reģionam tika garantētas ar 1997. gada vienošanos, kad Lielbritānija kontroli pār Honkongu nodeva komunistiskajai Ķīnai.

Vienošanās paredz, ka 50 gadus Honkongā tiek saglabāta sava juridiskā sistēma un nodrošināta pulcēšanās, kā arī vārda brīvība. Tomēr, aizbildinoties ar vardarbīgo protestu izbeigšanu, Ķīna 2020. gada jūnijā pieņēma jaunu nacionālās drošības likumu, faktiski aizliedzot protestus un Komunistiskās partijas kritizēšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt