Honkongā demonstrācijās piedalās vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku

Honkongā turpinās masveida iedzīvotāju protesti. Svētdien ielās iznākuši aptuveni 100 000 cilvēku, kuri izsaka savu neapmierinātību ar policijas brutalitāti un pieaugošo Ķīnas centrālās valdības kontroli pār šo pilsētu. Savukārt oficiālā Pekina atbild arvien asāk, vainojot citas valstis protestu organizēšanā.

Honkongā demonstrācijās piedalās vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēkuArtjoms Konohovs

    Milzīgi protestētāju pūļi svētdien piepildīja Honkongas ielas. Akcijas dalībnieku skaits sasniedza aptuveni 100 000 cilvēku. Šī ir jau 11. nedēļas nogale pēc kārtas, kad Honkongas iedzīvotāji iziet ielās, lai paustu savu neapmierinātību.

    Bažās par drošību policija aizliedza protestētājiem doties gājienā, taču jau dažas stundas pēc pulcēšanās sākuma Viktorijas parkā viņi, spītējot lietum, devās uz Honkongas biznesa centru.

    Kā uzsver protestu organizētāji, simtiem tūkstošu demonstrantu Viktorijas parkā nemaz nevar ietilpt.

    Aizvadītajās nedēļās protestētāji ir bloķējuši stacijas un lidostu. Tas izraisīja sadursmes ar policiju, kas arvien biežāk sāk pielietot asaru gāzi un gumijas lodes. Tādēļ šajā nedēļas nogalē uzsvars tika likts uz miermīlīgiem protestiem, lai parādītu, ka kustībai joprojām ir liels atbalsts iedzīvotāju vidū.

    Demonstranti nosodīja nežēlīgu policistu vēršanos pret iepriekšējo akciju dalībniekiem un skandēja saukļus ar aicinājumiem sodīt kārtības sargus, kuri ir pārkāpuši likumu. Tāpat viņi mudina atkāpties no amata Honkongas vadītāju Keriju Lamu.

    Kopumā pilsētas iemītnieki nav apmierināti ar to, ka Ķīna mēģina palielināt kontroli pār šo reģionu. Kad 1997. gadā šī bijusī Lielbritānijas kolonija nokļuva Ķīnas pārziņā, tika panākta vienošanās par “viena valsts, divas sistēmas” principu. Tas būtībā paredz demokrātijas saglabāšanu šajā reģionā. Šī vienošanās ir spēkā 50 gadus.

    Tomēr vērojot centrālās Ķīnas valdības rīcību, daudzi jaunieši Honkongā sāk satraukties par to, kas ar viņiem notiks pēc 2047. gada.

    Pirmo protestu vilni izsauca vietējais likumprojekts, kas paredzēja atļaut arestēto likumpārkāpēju izdošanu centrālās Ķīnas varasiestādēm. Valdība ir atsaukusi šo likumprojektu, tomēr pilnībā no šīs ieceres nav atteikusies. Gan Honkongas vadītāja Lama, gan Pekinas pārstāvji līdz šim nav izrādījuši nekādas pazīmes par gatavību piekāpties protestētāju prasībām.

    Tieši pretēji - Ķīnas amatpersonas pielieto arvien asāku retoriku un uzstāj, ka aiz šiem protestiem stāv citas valstis, tostarp ASV, kas mēģina jaukties iekšējās Ķīnas darīšanās. Tāpat oficiālā Pekina ir nodēvējusi ielas protestus par terorismu.

    Turklāt ielu nemieri Honkongā notiek Ķīnas Komunistiskai partijai jūtīgā brīdī. Oktobrī tā plāno atzīmēt 70. jubileju kopš Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas.

    Masu demonstrācijas Honkongā jūnija sākumā izraisīja likumprojekts par tiesājamo izdošanu Ķīnai. Tagad protestētāju prasību saraksts ir audzis – viņi vēlas policijas brutalitātes izmeklēšanu un demokrātisku vēlēšanu sarīkošanu, kā arī aizvien uzstāj uz Honkongas vadītājas Kerijas Lamas demisiju.

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti