Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Ludzā grib atvērt autoeļļu pārstrādes cehu

Jeruzalemē norit Pasaules holokausta forums

Holokausta forumu aizēno diplomātiski sarežģījumi

Ceturtdien Jeruzalemē notiek Pasaules holokausta forums, kas veltīts 75.gadadienai kopš bijušās Aušvicas-Birkenavas nāves nometnes atbrīvošanas. Tomēr atceres pasākumu aizēno diplomātiskie sarežģījumi. Polijas prezidents Andžejs Duda atteicās apmeklēt forumu, jo tajā prominenta loma atvēlēta Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, bet Izraēla atteica Varšavas prasībai dot iespēju uzrunāt sapulcējušos arī Polijas prezidentam. Putins pēdējā laikā vairākkārt centies attaisnot Padomju Savienības lomu Otrā pasaules kara izraisīšanā un daļu atbildības par kara sākumu mēģinājis novelt uz Poliju.

Holokausta forumu aizēno diplomātiski sarežģījumiGints Amoliņš

    Forumā Jeruzalemē holokausta atceres memoriālā „Jad Vašem” pulcējas vairāku desmitu valstu pārstāvji, lai pieminētu 75. gadadienu kopš koncentrācijas nometnes Aušvicā-Birkenavā atbrīvošanas, šajā nometnē nacisti nogalināja vairāk nekā vienu miljonu cilvēku.

    Starp viesiem arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, ASV viceprezidents Maiks Penss, kā arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, foruma galvenais viesis –  jo Aušvicas koncentrācijas nometni pirms 75 gadiem atbrīvoja padomju Sarkanā armija. Ceturtdien, 23. janvārī, arī Jeruzalemē tika atklāts piemineklis, kas veltīts Ļeņingradas blokādei Otrā pasaules kara laikā.

    "Upuru skaits bija milzīgs. Teju miljons cilvēku gāja bojā Ļeņingradā vien. Krievijā un Padomju savienībā to bija ap 27 miljoniem. Mēs ne sekundi nevaram šaubīties par Padomju savienības un Sarkanās armijas nozīmi cīņā pret nacistisko briesmoni un pasaules izglābšanu no tālākas traģēdijas," paziņoja Izraēlas premjerministrs Bendžamins Netanjahu.

    Makronam, Pensam un Putinam dota iespēja uzrunāt foruma dalībniekus. Francijas prezidents savā runā sacīja: "Teikšu skaidri un gaiši – antisemītisms ir šeit. Tas eksistē Francijā, Eiropā, kā arī reģionā, kurā jūs dzīvojat. Un antisemītisms nav tikai problēma, ar kuru būtu jācīnās ebrejiem. Antisemītisms Francijā ir visas republikas problēma."

    Putina klātbūtne un jautājums par uzrunas iespēju ir iemesls, kādēļ Polijas prezidents Andžejs Duda atteicās apmeklēt holokausta forumu Jeruzalemē.

    Varšava ir neapmierināta ar to, kāda loma forumā uzticēta Putinam, un pieprasīja, lai iespēju uzrunāt sapulcējušos dod arī Polijas prezidentam – lai viņš varētu atbildēt gadījumā, ja Putins izmantos šo pasākumu, lai vērstu apsūdzības pret Poliju.

    Decembrī Krievijas prezidents izraisīja sašutumu, ne tikai noliedzot Padomju Savienības vainu Otrā pasaules kara izraisīšanā, neskatoties uz Maskavas pirms tam ar nacistisko Vāciju noslēgto Molotova-Ribentropa pakta slepeno pielikumu, kur abas vienojās par Austrumeiropas sadalīšanu. Putins arī centās daļu atbildības par kara izraisīšanu novelt uz Poliju.

    Polijas Ārlietu ministrija vēl šonedēļ aicināja Putinu „neizmantot holokausta upuru piemiņu politiskajām spēlēm”.

    Uzmanība Dudas lēmumam neapmeklēt forumu Jeruzalemē pievērsta arī Izraēlā. Izraēlas sabiedriskajai televīzijai Polijas prezidents skaidroja savu lēmumu:

    „Runājot par Otrā pasaules kara izraisīšanu, Krievijas prezidents Putins apzināti izplata vēsturiskas nepatiesības. Viņa mērķis ir attaisnot staļiniskās Krievijas atbildību par kara sākšanu kopā ar nacistisko Vāciju. Es domāju, ka viņam ir kauns par šo faktu.”

    Neapmierinātas par savu divu sabiedroto Izraēlas un Polijas nesaskaņām jautājumā par Dudas uzrunu forumā ir Savienotās Valstis. Raidorganizācijai "Bloomberg" ASV viceprezidenta Pensa padomnieks Toms Rouzs teica, ka ir „ļoti grūti kritizēt” Dudas lēmumu nebraukt uz Jeruzalemi, un pauda „dziļu sarūgtinājumu” par Izraēlas lēmumu nedot iespēju Polijas prezidentam uzstāties forumā.

    Jeruzalemē notiekošo Pasaules holokausta forumu sponsorē arī Eiropas Ebreju kongress. To savukārt finansiāli atbalsta Moše Kantors – ietekmīgs un Kremlim pietuvināts Krievijas oligarhs, kurš iesaistīts arī ceturtdienas sanāksmes organizēšanā.

    Ierasti oficiālā ceremonija Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas gadadienas piemiņai notiek Aušvicā-Birkenavā, Polijā, kuru Otrā pasaules kara laikā bija okupējusi gan nacistiskā Vācija, gan Padomju Savienība. Koncentrācijas nometni atbrīvoja 1945. gada 27. janvārī. Gadadiena būs pirmdien, un Aušvicā-Birkenavā notiks piemiņas ceremonija ar Polijas prezidenta dalību.

    Arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda šonedēļ paziņoja, ka tomēr neapmeklēs Pasaules holokausta forumu Izraēlā, bet nākamajā pirmdienā godinās holokaustā iznīcināto ebreju piemiņu bijušajā Aušvicas nāves nometnē.

    Latviju Jeruzalemes forumā ceturtdien pārstāv Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, bet Latvijas prezidents Egils Levits pirmdien piedalīsies atceres pasākumā Polijā.

    Bet Igaunija ceturtdienas forumā Jeruzalemē nav pārstāvēta. Prezidente Kersti Kaljulaida ir Antarktīdā, kur pievienojusies ekspedīcijai, lai pievērstu uzmanību klimata krīzei, premjers Jiri Ratass atrodas Pasaules ekonomikas forumā Davosā, bet parlamenta priekšsēdētājam ieplānoti citi darbi, turklāt viņš nav saņēmis ielūgumu, vēsta igauņu mediji.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti