Hodorkovskis: Arī Latvijas krievvalodīgie var palīdzēt demokrātijai Krievijā

Krievvalodīgās diasporas, tai skaitā Latvijā, var veicināt pozitīvas pārmaiņas politiskajā situācijā Krievijā visdažādākajos veidos, pēc otrdienas diskusijas Eiropas Parlamentā sarunā ar rus.lsm.lv sacīja Mihails Hodorkovskis.

Pirmkārt, Eiropas krievi var veicināt demokrātiju Krievijā ar savu piemēru, uzskata Hodorkovskis.

"Krievi ārzemes palīdzēs, sākot ar savu piemēru: runājot par panākumiem, kurus viņi sasniedz demokrātiskās valstīs, un vienkārši par to, kā cilvēki dzīvo demokrātiskās valstīs," - viņš teica Rus.lsm.lv.

Liela nozīme pēc „Jukos” bijušā vadītāja domām, ir krievu diasporas projektiem, kuru mērķis ir demokrātijas attīstība Krievijā.

Kā jau ziņojts, Mihails Hodorkovskis Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas sēdē uzstājās otrdien.

Hodorkovskis aicināja Eiropas parlamentāriešus saskatīt atšķirību starp Kremļa režīmu un Krieviju. Viņš uzskata, ka sankcijas pret Krieviju kā valsti ir liela politiska kļūda.

"Nedrīkst atgrūst krievu tautu no Eiropas," viņš teica. Kremļa propaganda dod Putina režīmam vēlamos rezultātus tieši tāpēc, ka Eiropas sankcijas tika noteiktas pret Krieviju kopumā, sacīja Hodorkovskis. Pēc viņa domām, ir nepieciešams noteikt stingrākas "mērķētās sankcijas" pret Putina režīma vadošajiem personāžiem.

Pretoties Kremļa propagandai var, stāstot Krievijas sabiedrībai konkrētu patiesību par to, cik korumpēts ir Putina režīms. Hodorkovskis aicināja deputātus "neklusēt" par banku kontiem un nekustamajiem īpašumiem, kurus Krievijas vara ir nelegāli ieguvusi Eiropā. "Kāpēc klusējat? Man nav atbildes. Precīzāk, ir atbilde, bet tā ir nepatīkama,” uzsvēra Hodorkovskis.

Viņš atbildēja arī uz "grūto" jautājumu par Krimu. Atzīstot, ka aneksija bija nelikumīga, viņš teica, ka tomēr šobrīd Krievijas iedzīvotāji to atbalsta.

Lai mainītu sabiedrības viedokli par šo jautājumu, sacīja Hodorkovskis, jāpaiet desmitiem gadu. Tas ir vienīgais demokrātiskais veids, kā atrisināt Krimas problēmu. "Ukraiņi saka, kā paņēmāt, tā arī atdodat. Bet Krimu paņēma totalitārs režīms, bet atdos demokrātisks," viņš teica.

Sēdes noslēgumā Mihaila Hodorkovskis un divas Eiropas Parlamenta deputātes no Latvijas apsprieda zinātnes un kultūras apmaiņas starp Krieviju un Eiropu. Runājot par nepieciešamību turpināt kultūras apmaiņu, Hodorkovskis sev raksturīgajā liberālismā piezīmēja, ka pat Josifam Kobzonam tajā ir ir tiesības piedalīties.

Iveta Grigule, runājot tīrā krievu valodā, solījās par šiem Hodorkovska vārdiem ziņot Latvijas ārlietu ministram.

Tikmēr Sandra Kalniete, kura sēdē uzrunāja Hodorkovski kā "nākošo Krievijas prezidentu", savā „Facebook” lappusē kritizēja viņa ideju, ka "arī Kobzonam jāļauj brīvi braukāt uz Eiropu - lai tur mācās!"

Hodorkovski pagājušā gada izskaņā – neilgi pirms Soču olimpiskajām spēlēm – atbrīvoja no ieslodzījuma Krievijā, kur viņš pavadīja vairākus gadus. Hodorkovki apsūdzēja par finanšu mahinācijām, viņam esot „Jukos” vadībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt