Panorāma

G. Truksnis zaudē Jūrmalas mēra amatu

Panorāma

Panorāma

Hersonā humāno krīzi pastiprina smagas Krievijas apšaudes

Hersonā humāno krīzi pastiprina smagas Krievijas apšaudes

Krievijas karaspēks šodien ar raķetēm apšaudīja Dnipro pilsētu Ukrainas valsts centrālajā daļā, daļēji izpostot vairākas mājas, ziņo vietējās varasiestādes. Bet nesen atbrīvotajā Hersonā pēdējās dienās ir desmitiem mirušo un cietušo, Krievijai pastiprinot apšaudes pret pilsētu un jau tā smago humāno situāciju padarot vēl sliktāku.

Hersonā mediķi vēl centās pārbaudīt, vai ceļmalā uz zeme asinīs guļošajai sievietei ir dzīvības pazīmes, tomēr viņa kļuvusi par vēl vienu upuri apšaudēm no Krievijas armijas puses, kas joprojām atrodas no Hersonas otrpus Dņepras upei. Ukrainas armija pirms divām nedēļām pilsētu atbrīvoja, bet tagad Krievija to sākusi intensīvi apšaudīt. Īpaši ceturtdien un piektdien. Bojā gājuši un ievainoti desmitiem cilvēku. 

Mirusi arī Natālija Kristenko, kuras mirstīgās atliekas pārklātas ar paklāju vairākas stundas gulēja ieejas durvīs kāpņutelpā, kur atrodas viņas dzīvoklis daudzstāvu namā.

Krievijas intensīvo apšaužu un plašo postījumu dēļ Ukrainas ārkārtas dienesti Hersonā bija pārāk noslogoti. Pagāja vairākas stundas, līdz viņi varēja ierasties pēc mirstīgajām atliekām. 62 gadu vecā sieviete vakarā kopā ar vīru bija izgājusi svaigā gaisā pie namdurvīm, kad pa ēku trāpīja Krievijas lādiņi. Natālija Kristenko gāja bojā uzreiz no ievainojuma galvā. Viņas vīrs nomira dažas stundas vēlāk slimnīcā. 

Viņu meita Lilija Kristenko nespēja valdīt asaras un nokrīt ceļos, kad tiek aizvestas mātes mirstīgas atliekas. Pēkšņi miruši abi viņas vecāki.

“Es ienīstu viņus [krievus]. Viņi man atņēma visdārgākos cilvēkus manā dzīvē. Tie ir mani vecāki. Bet man ir dēls, man ir jādzīvo viņa dēļ," saka Lilija.

Apstākļi pilsētā ir smagi. Trūkst pārtikas, infrastruktūra pēc Krievijas okupācijas mēnešiem un tagad apšaudēs smagi cietusi. Pēc tam, kad lādiņš trāpija Lilijas Krsitenko vecākiem, viņa mēģinājusi sazvanīt ātro palīdzību, bet nebija zonas. 

Krievijas apšaužu vardarbība tikai vēl vairāk saasina jau tā smago humāno krīzi.

Valdība aicina cilvēkus evakuēties un sola palīdzēt cilvēkiem evakuēties, ja viņi to vēlēsies, taču daudzi atzīstas, ka viņiem nav, kur doties. Hersonā vēl palikuši aptuveni 80 tūkstoši iedzīvoju – no aptuveni 300 tūkstošiem pirms kara.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti