Harkivas mērs Ihors Terehovs: Apšaužu aptvere kļuvusi plašāka, un arī intensitāte kļuvusi daudz augstāka. Tādēļ daudz postījumu dzīvojamo māju rajonos. Patlaban sapostīti jau vairāk nekā divi tūkstoši namu. Pret Harkivu vērsta milzīga apšaude. Tas ir genocīds pret Ukrainas tautu, Ukrainas nāciju un arī pret harkiviešiem.
Tas, ka mums šodien vispār iespēja ar jums sarunāties, tas ir liels mūsu Bruņoto spēku nopelns. Viņi stāv līdz nāvei, atvaira uzbrukumus katru dienu.
Krievijas agresors nepārstāj uzbrukt Harkivai, un šajā pašā brīdī mūsu karavīri notur pozīcijas un dažkārt dodas pretuzbrukumos, lai agresoru atspiestu no pilsētas. Tas ir svarīgi, jo raķešu sistēmai “Grad” ir zināms darbības rādiuss. Un, jo tuvāk atrodas ugunslīnija, jo vairāk postījumu būs pilsētā un jo vairāk upuru mierīgo iedzīvotāju vidū, kas pats briesmīgākais.
Gints Amoliņš: Bruņojuma ziņā tagad, šķiet, nāk vairāk palīdzības no rietumvalstīm, NATO. Vai jums ir kāds vēstījums NATO valstīm, tostarp Latvijai?
Harkivas mērs Ihors Terehovs: Tiekos ar mūsu karavīriem, sarunājamies, apspriežamies par pašreizējo militāro situāciju – protams, viņiem nepieciešams smagais bruņojums, jo karot mūsu puiši prot, un viņi to ir pierādījuši. Jaunas tehnoloģijas, jauni ieroči, smagais bruņojums – par to nepieciešamību nav jautājumu. Patlaban ļoti svarīgi ir to saņemt savlaicīgi.
Vai jums ir kāds vēstījums Krievijas karavīriem, kas stāv pie pilsētas?
Padodieties! Bet paklausieties – tas, ko tagad pastrādā Krievijas agresors, neierakstās mūsu, jūsu, normālu cilvēku izpratnes rāmjos. Pirmkārt, tas bija uzbrukums miermīlīgai valstij, kurai ir eiropeiskas vērtības, demokrātiskas institūcijas. Mēs aizstāvam ne tikai sevi, bet visu demokrātisko pasauli. Jūs taču redzat, ar kādu nežēlību Krievijas agresors bombardē citu starpā arī Harkivas pilsētu, Ukrainas austrumus. Harkiva patlaban ir priekšpostenis, kas stāv un viņus notur.
Mēs gribam aizstāvēt demokrātiskās un eiropeiskās vērtības, mums tas ir ļoti svarīgi.
Un cilvēku mentalitāte ir ļoti izmainījusies. Redziet, Harkiva ir krievvalodīga pilsēta. Šeit 90% iedzīvotāju runā krievu valodā. Un es nevaru noliegt, ka bija lojāla attieksme pret Krievijas Federāciju. Bet tagad situācija mainījusies par 180 grādiem. Es pat varētu teikt, ka tagad attiecībā uz Krieviju Ukrainas austrumi pat ir radikālāk noskaņoti nekā rietumi. Jo mēs redzam tās šausmas, ko viņi pastrādā. Viena lieta ir to redzēt pa televizoru, bet cita – pieredzēt savām acīm. Kāda gan tagad var būt šo cilvēku attieksme pret krieviem? Tādēļ
nomainīsies vēl ne viena vien paaudze, kamēr izdosies atrast kādu balansu.
Bet tagad mūsu galvenais uzdevums ir aizsargāt Harkivu, aizsargāt Ukrainu, sakaut ienaidnieku, uzvarēt un no jauna uzcelt Ukrainu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
