Panorāma

Žešovas centrā uzņem no kara atbēgušos ukraiņus

Panorāma

Panorāma

Harkivas iedzīvotājs: Briesmīgi, bet pierodam pie apšaudēm

Harkivas iedzīvotājs: Briesmīgi, bet pierodam pie apšaudēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Tas ir briesmīgi, bet sākam pierast pie apšaudēm. Dzīve tik un tā turpinās. Cilvēki vienkārši cenšas izdzīvot tādos apstākļos, kādi pašlaik ir. Daudziem nav apkures, elektrības gāzes un pat ūdens. Kad bija sniegs, to kausēja un dzēra. Pilsētas dienesti cenšas atjaunot sprādzienos pārrautās komunikācijas, bet Krievijas uzbrukumu dēļ to nevar paveikt ātri. Tā Latvijas Televīzijai stāsta kāds Harkivas iedzīvotājs. 

Iedzīvotāju skaita ziņā Harkiva ir otrā lielākā Ukrainas pilsēta aiz galvaspilsētas Kijivas. Tur pirms kara dzīvoja vairāk nekā miljons 400 tūkstoši cilvēku. Krievijas karaspēks cenšas pilsētu aplenkt. Līdz šim tas nav izdevies.

Sergijs pirms kara nodarbojās ar elektronisko ierīču remontdarbiem. Tagad strādā kā brīvprātīgais un gaida, kad arī viņam var nākties doties uz fronti..

"Vienkārši uz šo brīdi mūsu karaspēkam pēc manis nav vajadzības, bet, ja kaut kā varēšu būt noderīgs, tad es būšu pirmajās rindās," saka Harkivas iedzīvotājs Sergijs Babiks.

Harkivu Krievijas karaspēks sāka apšaudīt jau pirms mēneša, tiklīdz sākās karš. Un arī tagad, kad mēs runājam, fonā dārd šāvieni..

"Mums ir elektrība un gāze. Mūsu mājai vienkārši ir paveicies. Te, kur es tagad stāvu – tur pa kreisi aiz tās mājas... Redzat tur to daudzstāveni? Tur vienu māju sadragāja pilnībā. Pa labi no tās ir kinoteātris – arī tas sagrauts pavisam. Ir bail! Jo nevar pateikt, kādā virzienā šaus. Daudzi paliek bez elektrības. Sevišķi grūti tas ir tiem, kuri sēž pagrabos. Jo tur tad ir briesmīgi. Runāju ar vienu paziņu un viņa saka, ka cilvēki, kas tagad visu laiku mitinās metro – tur klājas ļoti bēdīgi. Kaut arī tur var dabūt ēdienu un padzerties," stāsta Sergijs Babiks. "Šāvieni skan regulāri ar pārtraukumiem uz stundu – divām, kamēr viņi pārvietojas no viena punkta uz otru.

Bet tagad jau sākam domāt – nu, ja nošaus, tad nošaus.

Tā lieta ir vienkārša – šāviņš lido pārāk ātri, lai es, dzirdot skaņu, paspētu noslēpties. Ziniet, es pirmajās dienās ļoti baidījos. Metos zem tuvākā aizsega, tiklīdz dzirdēju to skaņu. Bet tagad... Laikam jau pieradums. Tas ir ļoti slikti. Bet tā ir."

"Mums ir ļoti daudz brīvprātīgo grupu. Vieni dodas palīgā novākt drupas, citi iznēsā produktus. Tie, kuri ir palikuši bez atbalsta – pensionāri. Lai gan pensijas izmaksā, pastnieki neriskē staigāt zem apšaudēm ar lielām summām. Un šauj bieži. Tāpēc pensijas saņem tikai tā daļa, kam pārskaita uz bankas kartes," turpina Sergijs.

Pilsētā ļoti trūkst medikamentu. Daudziem beigusies nauda. Tomēr ir humānas palīdzības pievedumi, jo ceļi pagaidām nav nogriezti. Arī tie, kas vēlas pilsētu pamest, vēl var to izdarīt, lai gan mašīnas mēdz apšaudīt. Tomēr Ukrainas armija spēj noturēties pret aplenkumu.

"Paldies Dievam, druscīt dzīve ir sākusi atgriezties. Mūsu vadība arī teica – piecelieties uz savām mazajām kājiņām un katrs sāciet kaut ko darīt. Un katrs kaut ko arī cenšas. Mūsu pilsēta ir augusi un attīstījusies. Jā, ne bez aizķeršanās un dažādām niansēm, bet auga un attīstījās. Bet tagad – atnākuši mūs atbrīvot! Lai nododam visu, ko esam darījuši tik daudzus gadus? Es domāju, ka neviens nepiekritīs," uzsver Sergijs. "Kā jau teicu – ar apšaudēm jau ir drusku apraduši. Nezinu, kas tālāk būs. Bet tauta sāk kustināt spārniņus. Un es varu skaidri pateikt – viņi mūs nepaņems! Nedod Dievs, ja viņi ienāks pilsētā! Katrs metrs viņiem ļoti dārgi maksās!"

"Un paldies par palīdzību, ko jūs mums sniedzat. Paldies par to, ka jūtat līdz mūsu cīņā. Es domāju – mēs tiksim cauri!" optimistisks ir Sergijs.

Sergijs stāsta – esot daudz lasījis par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai un priecājas, ka viņa teikto paldies tagad daudzi Latvijā sadzirdēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti