Ultranacionālistiski noskaņotais bijušais „Lielās Serbijas” ideologs Vojeslavs Šešeļs Hāgā bāzētajā kara noziegumu tribunālā bijušās Dienvidslāvijas jautājumos brīvprātīgi ieradās 2003.gadā. Pret viņu tika izvirzītas apsūdzības noziegumos pret cilvēci, kas pastrādāti Balkānu karu laikā pagājušā gadsimta 90. gados.
Nu Hāgas tribunāls atzinis viņu attaisnotu šajā lietā, ziņo britu raidsabiedrība BBC.
Tiesa norādīja, prokurori apsūdzības nav spējuši pierādīt. Tie apgalvoja, ka Šešeļs vainojams daudzu horvātu, musulmaņu un citu neserbu civiliedzīvotāju slepkavībās, kā arī desmitu tūkstošu deportēšanā no plašiem Bosnijas-Hercegovinas, Horvātijas un Serbijas apvidiem, vadot paramilitāru grupējumu "Šešeļa vīri".
Tomēr tiesneši nosprieda, ka prokuroru versijā ir liels juceklis un daudz neskaidrību. Neesot arī skaidri attēlots plašāks Horvātijā un Bosnijā pieredzēto notikumu konteksts.
Tiesa atzina, ka Dienvidslāvijas izjukšanas procesā Šešeļu motivēja dedzīgas politiskas ambīcijas radīt Lielserbiju, tomēr tas drīzāk bijis politisks, nevis noziedzīgs plāns.
2014.gadā, pēc gandrīz 12 ieslodzījumā pavadītiem gadiem, Šešeļam tika dota atļauja atgriezties dzimtenē, lai ārstētos no vēža.
Atbrīvošanai tika izvirzīti vairāki priekšnoteikumi, tostarp aizliegums tikties ar pastrādāto noziegumu upuriem vai lieciniekiem, kā arī prasība atgriezties Hāgā, ja to pieprasa tribunāls. Taču jau dažas stundas pēc atgriešanās Belgradā Šešeļs paziņoja, ka brīvprātīgi Hāgā neatgriezīsies un tiesa uzskatīja šādus paziņojumus par atbrīvošanas noteikumu pārkāpumu.
Pēc atgriešanās dzimtenē Vojeslavs Šešeļs atkal ir aktīvi iesaistījies politiskajā darbībā, mēģinot panākt savas Radikālās partijas iekļūšanu parlamentā. Šī darbība atkal nonāca uzmanības centrā marta sākumā, kad Serbijas prezidents Tomislavs Nikoličs atlaida parlamentu un izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas 24.aprīlī. Premjerministrs Aleksandrs Vučičs ir paudis pārliecību, ka viņa valdībai būtu nepieciešami vēl četri gadi, lai īstenotu nepieciešamās reformas un panāktu Eiropas standartiem atbilstošu dzīves līmeni. Šeit jāatgādina, ka kopš 2012.gada Serbija ir oficiāla Eiropas Savienības kandidātvalsts, bet tikai pagājušā gada nogalē tika atvērtas pirmās divas iestāšanās sarunu sadaļas.
Vojeslavs Šešeļs pašreizējo valsts vadītāju Nikoliču un premjerministru Vučiču uzskata par nodevējiem, jo 90. gados abi politiķi bija viņa tuvi līdzgaitnieki Serbijas Radikālajā partijā, taču 2008.gadā negaidīti izlēma partiju pamest un izveidot proeiropeisko Serbijas Progresīvo partiju, kas tagad ir pārliecinoši populārākā partija valstī.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Šešeļa vadībā radikālā partija varētu iekļūt parlamentā, turklāt nepieciešamo piecu procentu barjeru varētu pārvarēt arī nacionālistiski noskaņotā Serbijas Demokrātiskā partija. Tas nozīmētu, ka parlamentā būtu pārstāvēti divi politiskie spēki, kuri iebilst pret iestāšanos Eiropas Savienībā, dodot priekšroku attiecību stiprināšanai ar Krieviju.
Kā aģentūrai “Deutsche Welle” norāda Belgradas universitātes politikas zinātņu profesors Džordže Pavičevičs, neatkarīgi no Hāgas tribunāla sprieduma situācija Serbijā un visā reģionā kļūs ļoti sarežģīta.
