Viņš skaidroja, ka Ukraina var vērsties ar lūgumu pie Starptautiskās Krimināltiesas un atzīt tās jurisdikciju konkrētā situācijā par konkrētiem noziegumiem pret cilvēci, kas pastrādāti konkrētā laika periodā.
Lai to izdarītu, Ukrainas Ārlietu ministrijai jāvēršas pie Starptautiskās Krimināltiesas sekretāra, bet ģenerālprokuratūrai – pie Starptautiskās Krimināltiesas prokurora ar lūgumu izmeklēt situāciju.
Tieši prokuroram būs jānosaka, vai situācija Ukrainā ir tiesas jurisdikcijā, un kādas personas ir atbildīgas par kādiem konkrētiem noziegumiem. Starptautiskā Krimināltiesa varētu sākt lietu, balstoties uz sava prokurora secinājumiem, kuri apstiprināti sākotnējo lietu sagatavošanas palātā, nevis balstoties uz Ukrainas lūgumu.
Jau ziņots, ka Janukoviča atrašanās vieta nav zināma, un viņš ir izsludināts meklēšanā. Viņš savu rezidenci Kijevā pameta 21.februārī, pēc tam, kad tika panākta vienošanās ar opozīciju par mierīgu situācijas noregulējumu.
Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Pēc tam pakāpeniski ielās izgāja arvien vairāk demonstrantu, līdz sākās pirmās kaujas. Visasiņainākās kaujas notika februāra vidū, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. Pēc trīs asinsizliešanas dienām, 22.februārī Augstākā Rada atlaida prezidentu. Prezidenta ārkārtas vēlēšanas paredzētas 25.maijā. Pats Janukovičs videouzrunā paziņoja, ka negrasās atkāpties un notikušo nodēvēja par valsts apvērsumu.