Sadaļas Sadaļas

Pusdiena

ES kredītiestādes turpina vajāt problēmas, EK gatavo priekšlikumus banku darba uzlabošanai

Pusdiena

Pusdiena 17.11.2016

Hāgas tiesa atzīst Krievijas un Ukrainas kara stāvokli; ANO lems par cilvēktiesību misiju

Hāgas tiesa atzīst - Krievija un Ukraina ir kara stāvoklī; ANO lems par cilvēktiesību misiju Krimā

ANO Ģenerālas asamblejas komiteja pieņēmusi rezolūcijas projektu, kas aicina uzsākt starptautisku Krimas cilvēktiesību situācijas novērošanu. Tagad rezolūciju virzīs izskatīšana asamblejā. Tikmēr Hāgā bāzētā Starptautiskā krimināltiesa situāciju Krimā un Donbasā atzinusi par kara stāvokli starp Krieviju un Ukrainu.  

ANO komitejas izskatītajā, Ukrainas valdības izstrādātajā rezolūcijas projektā par cilvēktiesību situāciju anektētajā Krimas pussalā tiek nosodīta cilvēktiesību apspiešana un citas diskriminējošas darbības pret Krimas iedzīvotājiem.

Kā galvenie šādu darbību upuri tiek minēti galvenokārt Krimas tatāri, kā arī ukraiņi un personas, kuras pieder pie citām etniskajām un reliģiskajām grupām.

Ukraina pieprasa Krievijai nekavējoties pārtraukt šādas pretlikumīgas darbības, tostarp pieprasa atcelt šī gada aprīlī Krievijas augstākās tiesas pieņemto lēmumu pasludināt par ekstrēmistu organizāciju „Krimas tatāru tautas medžlisu”.

Paralēli šiem aicinājumiem Ukraina par galveno mērķi izvirzījusi nepieciešamību nodrošināt starptautisko cilvēktiesības uzraugošo organizāciju piekļuvi Krimai.

ANO Ģenerālās asamblejas Sociālo, humāno un kultūras jautājumu trešā komiteja apstiprināja šo rezolūcijas projektu, un tas nozīmē, ka šis dokuments tiks virzīts izskatīšanai tālāk Ģenerālajā asamblejā. Par dokumentu nobalsojušas 73 valstis, pret bijušas 23, bet atturējušās vēl 76. Starp dokumenta atbalstītājām ir Eiropas Savienības valstis un ASV, savukārt pret to balsojušas Krievija, Ķīna, Kuba, Indija, un citas.

Komitejas sapulcē Krieviju pārstāvošais Anatolijs Viktorovs paziņojis, ka iesniegtais dokuments ir bezjēdzīga propagandas skrejlapiņa, kurai nav nekā kopīga ne ar reālo situāciju Krimā, ne ar pussalas iedzīvotāju viedokli un interesēm.

Viņš arī paudis pārliecību, ka daudzi no ukraiņiem dotu priekšroku tādai dzīvei, kādu pašlaik bauda Krimas iedzīvotāji, proti, vēlētos dzīvot mierā, baudīt sociālo aizsardzību un pakāpenisku ekonomisko attīstību.

Krievija arī uzsver, ka gadījumā, ja Ukrainai tik ļoti rūpētu aptuveni divu miljonu Krimas iedzīvotāju liktenis, tā neīstenotu pussalas enerģētisko un preču blokādi.

Tikmēr Hāgā bāzētā Starptautiskā tiesa ir atzinusi Krimas pussalas aneksiju par militāru konfliktu starp Krieviju un Ukrainu un Ukrainas teritorijas okupāciju.

Tiesas prokurore Fatu Bensuda ziņojumā par gada laikā uzsāktajām izmeklēšanām atzinusi, ka šis starptautiskais bruņotais konflikts ir aizsācies 2014.gada 26. februārī, kad Krievijas Federācijas bruņotie spēki pārņēma daļu no Ukrainas teritorijas bez Ukrainas valdības piekrišanas.

Tāpat ziņojumā atzīts, ka likumu par starptautiskajiem bruņotajiem konfliktiem var piemērot arī pašreizējais situācijai Ukrainas austrumos. Ziņojumā arī iekļautas vairākas kriminālās prasības, kas saistītas ar Krimas aneksiju, ieskaitot sūdzības par Krimas tatāru apspiešanu, arestēšanu, negodīgām tiesām, slepkavībām, nolaupīšanām un piespiedu iesaukšanu militārajā dienestā.

Starptautiskā krimināltiesa joprojām turpina informācijas vākšanu un analizēšanu, lai noskaidrotu, kuri jautājumi atbilst tiesas jurisdikcijai.

Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins un citas augstas Krievijas amatpersonas sākotnēji vairākkārt kategoriski noliedza Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, kuru pēc starptautiski neatzītā referenduma Krievija 2014.gadā faktiski anektēja. Taču vēlāk tiešraidē, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, Putins atzina, ka aiz Krimas pašaizsardzības vienību muguras stāvējuši Krievijas karavīri.

Pēc tam Ukrainā sākās jaunais saspīlējuma vilnis, kad Harkovā, Doņeckā un Luhanskā vairāki bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu.  Kijeva sākusi pretterorisma operāciju, bet 2015.gada februārī kārtējās sarunās ar rietumvalstu līderu līdzdalību panākta vienošanās par pamieru, kurš gan aizvien netiek pilnībā ievērots.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt