Šīs vizītes uzmanības centrā ir abu valstu ekonomiskā sadarbība, kā arī Gruzijas vēlme integrēties Eiropas Savienībā un NATO.
Taču burtiski pēdējo dienu laikā dienaskārtības pirmajās rindās nonākusi ziņa par Krievijas lēmumu parakstīt sadarbības un draudzības līgumu ar separātisko Abhāziju. Gan Gruzija, gan starptautiskā sabiedrība šādu vienošanos ir asi nosodījušas, un Gruzijas prezidents pateicās Latvijas delegācijai par pausto atbalstu.
„Ir ļoti svarīgi, ka šī vizīte notiek tieši šodien, kad mūsu valsts saskaras ar jaunu izaicinājumu Gruzijas vienotībai. Krievija ir izdarījusi vēl vienu būtisku pārkāpumu, apdraudot mūsu teritoriālo integritāti. Tā saucamais atbalsta līgums ar okupēto Abhāziju kārtējo reizi apšauba mūsu teritoriālo vienotību,” sacīja Gruzijas prezidents.
„Ar tik augsta līmeņa vizīti no Latvijas mēs izjūtam jūsu solidaritāti. Es gribētu paust savu pateicību par to, ka Baltijas Asambleja bija pirmā organizācija, kas nosodīja šī tā dēvētā līguma parakstīšanu. Tāpat es vēlos pateikties par to, ka Latvijas parlaments jau ir ratificējis Eiropas Savienības asociācijas līgumu ar Gruziju, kas ir pavēris mums lielākas iespējas tuvoties šai organizācijai,” uzsvēra prezidents.
Gan Latvijas, gan Gruzijas prezidents kritizēja Krieviju par Gruzijas teritoriālās vienotības pārkāpšanu. Gruzijas valsts galva pauda uzskatu, ka ar jauno līgumu Krievija faktiski anektējusi Abhāziju.
„Abas mūsu valstis ir kaimiņos ar Krieviju, un mums jāmeklē veidi, kā stabilizēt attiecības ar visiem kaimiņiem, tostarp Krieviju, un mēs darīsim visu iespējamo, lai veidotu stabilas, miermīlīgas attiecības ilgtermiņā. Tas prasīs laiku, taču kā NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, mēs, protams, izmantosim abus šos resursus, lai sasniegtu pozitīvu iznākumu,” vizītes laikā uzsvēra Bērziņš.
Vizītes laikā uzmanības centrā ir gan ekonomiskā sadarbība, gan eirointegrācija, un īpaši nozīmīgi tas ir pirms nākamā gada pirmajā pusē gaidāmās Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē. Latvijas vēstniece Gruzijā Elita Gavele norādīja, ka Gruziju visvairāk interesē tieši Latvijas pieredze, ieviešot dažādas Eiropas Savienības integrācijai nepieciešamās reformas.
Viņa stāstīja, ka Latvija Gruzijai ir īpaši interesanta ar to, ka Latvija pirms 10 gadiem iestājas Eiropas Savienībā (ES) un „mums ir svaigā atmiņā iestāšanas process, kas Gruzijai priekšā”, tāpat Gruzijai ir interese par Baltijas tirgu, un arī Latvijas uzņēmējiem paveras jaunas iespējas Gruzijas tirgū, lielāka interese Gruzijā varētu būt par piena produktiem.
Arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība”) stāstīja par konkrētiem soļiem šīs palīdzības sniegšanā, īpaši uzsverot gan sadarbību starptautiskajās struktūrās, gan izglītību.
Ministrs klāstīja, ka paredzētas plašākas konsultācijas starp abu valstu Ārlietu ministrijām par vienotāku politikas koordinēšanu ANO, EDSO un citās organizācijās, konsultācijas par pozīcijām saistībā ar ES prezidentūras prioritātēm un palīdzība Gruzijas diplomātiem apgūt ES mehānismus.
Pašlaik turpinās Latvijas un Gruzijas uzņēmēju biznesa forums. Latvijas pusi tajā pārstāv vairāk nekā 70 uzņēmēji. Šeit ir pārstāvētas arī vairākas Latvijas augstskolas, abu valstu prezidentiem akcentējot nepieciešamību nodrošināt gruzīnu studentiem iespējas studēt Latvijā.
