Sadaļas Sadaļas

Pasaules panorāma

M. Gorbačovam aprit 90 gadu

Pasaules panorāma

Igaunijā ar «lokdaunu» cer apturēt trešo vilni

Gruzijas opozīcija vaino varu par attālināšanos no demokrātijas

Gruzijas opozīcija vaino valdību par attālināšanos no demokrātijas

Gruzijā nerimstas valdības un opozīcijas partiju konflikts, kas saasinājās pēc opozīcijas līdera Nikas Melijas apcietināšanas. Notikumu attīstību Gruzijā ar bažām vēro tās sabiedrotie Rietumos, kas raizējas par šīs Kaukāza valsts attālināšanos no demokrātijas principiem.

ĪSUMĀ:

  • Opozīcija protestē pret līdera arestu, apsūdz valdību demokrātijas vājināšanā.
  • Valdība nepiekrīt rīkot ārkārtas vēlēšanas.
  • Konflikta saknes meklējamas Mihaila Saakašvili un Bidzinas Ivanišvili nesaskaņās.
  • Eiropas Savienība un ASV raizējas, ka iekšējās nesaskaņas novirzīs Gruziju no ceļa uz ES un NATO.

Pašlaik pie varas esošā partija “Gruzijas sapnis” noraida apsūdzības demokrātijas vājināšanā, savukārt opozīcijas atbalstītāji ir apņēmības pilni turpināt protestus līdz ārkārtas vēlēšanu izsludināšanai.

Gruzijas valdības un opozīcijas konflikta risināšanā varētu iesaistīties Eiropas Savienība: Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis paziņojis, ka ES valstu ārlietu ministri ir gatavi izveidot “mediatoru komandu”, kas palīdzētu abām pusēm atrisināt domstarpības.

Pieprasa ārkārtas vēlēšanas

Pagājušajā nedēļā notikusī opozīcijas līdera Melijas arestēšana bija dramatiska – policijas specoperācijas laikā likumsargi ielauzās viņa vadītās “Vienotās nacionālās kustības” birojā, kur politiķis bija iebarikadējies, pēc tam viņš tika aizvests uz aizturēšanas iecirkni.

Melija tiek vainots par musināšanu uz vardarbību; viņam draud līdz pat deviņu gadu cietumsods. Apsūdzības ir saistītas ar notikumiem 2019.gada vasarā Tbilisi, kur Krievijas Valsts domes deputāts Sergejs Gavrilovs vizītes laikā Gruzijas parlamentā apsēdās priekšsēdētāja krēslā un teica runu krievu valodā. Šāda rīcība izraisīja vētrainus gruzīnu protestus, kas tumsas aizsegā pārvērtās grautiņos.

Tagad visas opozīcijas partijas apvienojušās regulāros protestos, pieprasot Melijas atbrīvošanu un saucot viņu par politieslodzīto. “Šīs demonstrācijas aizsāks mūsu valsts atjaunošanu. Mūsu galvenā prasība ir izsludināt ārkārtas vēlēšanas.

Valdošā partija “Gruzijas sapnis” ne vien ir nozagusi mūsu balsis, bet arī visu tieslietu sistēmu un demokrātiskās institūcijas. Mums jāatbrīvo mūsu valsts no viena cilvēka un vienas partijas valdīšanas,” uzskata opozīcijas partijas “Lelo” vadītājs Mamuka Hazaradze.

Politikas smagsvaru duelis

Cilvēks, kuru opozīcija vaino Gruzijas demokrātijas graušanā, ir bijušais premjerministrs un Gruzijas bagātākais cilvēks Bidzina Ivanišvilli. Viņa dibinātā partija “Gruzijas sapnis” valdījusi valstī kopš 2012.gada, kad vispirms vēlētāju vairākums, bet pēc tam tieslietu sistēma vērsās pret Gruzijas prezidentu, "Vienotās nacionālās kustības" dibinātāju Mihailu Saakašvili, kurš bija nācis pie varas 2003.gadā notikušās “Rožu revolūcijas” rezultātā.

Saakašvili tolaik tika vainots autoritāru metožu izmantošanā varas nosargāšanai, bet tagad par to pašu tiek vainoti viņa galvenie politiskie pretinieki.

Saakašvili un Ivanišvili, abu Gruzijas politikas smagsvaru, dueli labi raksturo fakts, ka abi dažādos varas sadalījuma posmos bija panākuši pat Gruzijas pilsonības anulēšanu viens otram. Tagad virsroku šķietami joprojām notur Ivanišvilli, kura partija ar protestētājiem joprojām runā no spēka pozīcijām.

“Opozīcijas mērķis ir ne vien radīt vairāk nestabilitātes, spriedzes un vardarbības politikā, bet arī sociālajā dzīvē. Protams, mēs to nepieļausim. Pirmkārt, to nepieļaus Gruzijas sabiedrība. Līdz ar to jebkurš, kurš gribēs rīkoties pēc šiem principiem, būs nolemts, jo tā nekad nebūs mūsdienu Gruzijas sabiedrības perspektīva,” uzsver valdošās partijas “Gruzijas sapnis” deputāts Rati Jonatamašvili.

Tomēr notiekošais sašūpojis arī valdošos spēkus. Protestējot pret opozīcijas līdera arestu, par atkāpšanos no amata paziņoja Gruzijas premjers Giorgijs Gaharija. Turklāt notiekošais met lielu ēnu uz Gruzijas starptautisko tēlu.

Gruzijas draugi noraizējušies

Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels aicinājis Gruziju ievērot savu pilsoņu intereses un atrisināt krīzi, kas Gruzijai var būt īpaši svarīgi pirms marta vidū gaidāmās Eiropas Savienības un Gruzijas asociācijas padomes tikšanās. Dziļas bažas par notiekošo Gruzijā un aicinājumu risināt situāciju izteicis arī ASV Valsts departaments.

Šķiet, ka emocionālāko vēstījumu ar skatu nākotnē sagatavojis bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess kopā ar bijušo ASV speciālo sūtni Ukrainā Kurtu Vokeru, sakot, ka Gruzija ir nonākusi bīstamās krustcelēs, kurās tiek riskēts pazaudēt visu, pie kā valsts tik smagi strādājusi.

“Mēs abi gadu desmitiem esam bijuši Gruzijas draugi, atbalstījuši Gruzijas virzību uz Rietumiem un aizstāvējuši to arī visgrūtākajos brīžos. Mēs atbalstām Gruziju, jo gruzīni ir tikpat būtiska daļa no Rietumu kopienas kā igauņi vai amerikāņi,” uzsver Ilvess un Vokers.

“Taču šodien mēs gribam paust dziļas bažas par pēdējā laika notikumiem Gruzijas demokrātijā, kur konfrontācija ir tālu pārsniegusi to, ko uztveram kā demokrātisku rīcību. Gruzijas tauta ir pelnījusi ceļu uz priekšu, nevis strupceļu.”

Gruzīni vēlas drošību un labklājību

“Un daudzi gan Austrumos, gan Rietumos ar neslēptu prieku noraugās uz gruzīnu iekšējiem strīdiem. Autoritārie vadoņi būtu sajūsmā redzēt kārtējā demokrātijas eksperimenta izgāšanos, savukārt Rietumos ir spēki, kas šo izmantotu kā ieganstu, lai teiktu, ka “gruzīni neiederas mūsu kopienā”,” brīdina Ilvess un Vokers.

“Mēs zinām, ka gruzīni vēlas drošību, labklājību un labu valdību. Gruzijas liktenis ir saistīts ar pievienošanos NATO un Eiropas Savienībai. Mēs nepazīstam nevienu politiķi Gruzijā – ne valdībā, ne opozīcijā –, kurš būtu pret šiem mērķiem.

Taču līdzdalība šajās organizācijās ir jānopelna. No ārpuses Gruzija šobrīd izskatās kā bezcerīgi sašķelta, nenobriedusi demokrātija un ekonomika. Un neviena NATO dalībvalsts neriskēs ar savu vēlētāju dēliem un meitām, lai aizsargātu jaunu dalībvalsti, kuras demokrātija, spēja sarīkot brīvas un godīgas vēlēšanas, likuma varas ievērošana tiek apšaubītas,” secina Ilvess un Vokers.

KONTEKSTS:

Gruzijā jau mēnešiem turpinās bezkompromisa politiskā cīņa starp valdošo partiju "Gruzijas sapnis" un opozīcijas spēkiem, kas pieprasa sarīkot jaunas vēlēšanas.

Pēc opozīcijas partijas līdera Melijas aresta atkāpās Gruzijas premjers Giorgijs Gaharija. Viņa vietā amatā nonāca partijas “Gruzijas sapnis” pārstāvis Iraklijs Garibašvili, kurš solīja nepadoties opozīcijas spiedienam un noraidīja iespēju rīkot jaunas parlamenta vēlēšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt