Gruzijā vērojams no mobilizācijas bēgošo Krievijas pilsoņu pieplūdums

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums izsludināt valstī daļēju mobilizāciju, lai iegūtu papildspēkus karam pret Ukrainu, pastiprinājis Krievijas iedzīvotāju centienus pamest valsti.

Cilvēki, kam varētu draudēt mobilizācija, mēģina izceļot no Krievijas gan pa sauszemi, gan ar avioreisiem. Piemēram, gara automašīnu rinda bija novērojama pie Krievijas un Gruzijas robežas.

Kā stāsta radiostacijas "Radio Svoboda/Eho Kavkaza" žurnālists Dimitrijs Moniava, tiešo avioreisu Gruzijai ar Krieviju neesot kopš konflikta 2019. gadā. Toties ievērojami palielinājies robežšķērsotāju skaits pie sauszemes robežas.

Gruzijas žurnālists Dimitrijs Moniava par Krievijas pilsoņu pieplūdumu
00:00 / 02:39
Lejuplādēt

"Pagaidām nav nekā ārkārtēja – masu ielaušanās ar spēku, un nedomāju, ka tuvākajā laikā būs. Taču mašīnas stāv korķos. Par to dzirdam no autovadītājiem, redzam vebkamerās no aculieciniekiem sociālos tīklos. Tur vispār bieži veidojas sastrēgumi, bet tagad, lūk, tāds cilvēciskais faktors… Domāju, ka tālākā situācijas attīstība būs atkarīga no tā, kādas barjeras izliks robežas Krievijas pusē, kādi būs ierobežojumi – laidīs cauri vīriešus vai ne," spriež Moniava.

"Mūsu robežsargi vēro un pieskaņojas jauniem izaicinājumiem. Protams, šobrīd to tiešām pavada saspringums – kara eskalācija Ukrainā, nepatīkamas emocijas un papildu izaicinājumi drošībai."

Moniava stāsta, ka Gruzijas sabiedrības reakcija uz Krievijas pilsoņu pieplūdumu nav viennozīmīga. "Daži reaģē nervozāk, daži ne. Kad sākās karš, šeit ieradās vairāk Krievijas opozīcija, izskanēja brīdinājumi par draudiem, kas ar to saistīts. Šie draudi tiešām pastāv, arī Latvijā par to runā.

Taču mūsu vietējā opozīcija dažkārt pārāk uzmācīgi klaigāja, ziniet, kā tajā pasakā sauc "vilks, vilks!", un sabiedrība, neredzot nekā bīstama, sāka mazāk tajā visā ieklausīties. Tagad, kad "vilks" tiešām var ierasties, to var nepamanīt," secina Gruzijas žurnālists.

Gruzijas valdošās partijas priekšsēdētājs Iraklijs Kobahidze trešdienas vakarā paziņoja, ka valsts drošības struktūras ir gatavas šiem drošības izaicinājumiem un nekas slikts nenotiks.

"Vara cenšas demonstrēt pārliecību, ka varasiestādes gatavas jaunajai situācijai. Tomēr domājams, ka jauni draudi radīsies tad, ja palielināsies iebraucošo Krievijas cilvēku straume un varasiestādes būs spiestas aizvērt vai samazināt šo cilvēku pieplūdumu, kad tas viss pārsniegs noteiktus parametrus, piemēram, vairākus desmitus tūkstošus cilvēku," prognozē Moniava.

Krievijā turpinās protesti pret mobilizāciju, daudzi bēg no valsts
00:00 / 04:48
Lejuplādēt

Tikmēr tiek vēstīts arī par automašīnu rindām, kas veidojas pie Krievijas robežas ar Mongoliju un Kazahstānu.

Somija, pie kuras robežām arī novērojamas no Krievijas puses braucošu automašīnu rindas, paziņojusi, ka gatavo risinājumu, lai ierobežotu vai pilnībā pārtrauktu tūrismu no Krievijas.

Somijas sabiedriskā raidorganizācija vēsta, ka naktī no trešdienas uz ceturtdienu rosība robežšķērsošanas punktos Somijas dienvidaustrumos bijusi lielāka nekā parasti.

Robežsardzes pārstāvis Meti Pitkaniti norādījis, ka aizvadītajā diennaktī Somijā caur austrumu robežu ieradās vairāk nekā 4800 Krievijas pilsoņu. Vairākos robežšķērsošanas punktos joprojām notiek gatavošanās pastiprinātai satiksmei no Krievijas puses.

Trešdien vairāki Krievijas pilsoņi, kas vēlējušies šķērsot robežu, tikuši atraidīti, bet iemeslus robežsardze nenosauc.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.

Ukrainas un rietumvalstu līderi uzskata: Putina lēmums izsludināt mobilizāciju liecina, ka septiņus mēnešus ilgusī "speciālā militārā operācija" Ukrainā ir cietusi neveiksmi.

Kremlis no 23. līdz 27. septembrim plāno sarīkot referendumu Doneckas un Luhanskas “tautas republikās”, kā arī okupētajā Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijā par šo reģionu pievienošanu Krievijai.

Tas tiek vērtēts kā iegansts, lai pēc tam jebkādus Ukrainas spēku pretuzbrukumus un centienus atbrīvot okupēto teritoriju Krievija varētu raksturot kā uzbrukumu “savai teritorijai”. Putins šādā gadījumā draudējis atbildēt ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tai skaitā kodolieročiem.

Kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti