Sarunā vēstniece atskatījās uz pērn notikušajām Gruzijas prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja valdošās partijas “Gruzīnu sapnis” atbalstītā Salome Zurabišvili, kas amatā tika inaugurēta 16. decembrī. Vēlēšanas novēroja 58 starptautiskās organizācijas un vairāk nekā 2,4 tūkstoši žurnālistu. Vēstniece sarunā uzsvēra, ka tādējādi nav pamata atsevišķu Gruzijas opozīcijas partiju pārstāvjiem censties apstrīdēt vēlēšanu iznākumu.
Intervijā vēstniece atgādināja, ka Gruzijas teritorijas daļas – Abhāzija un Dienvidosetija – joprojām ir okupētas. Krievijas drošības dienestu darbinieki un to atbalstītie kaujinieki šajos reģionos regulāri nolaupa Gruzijas pilsoņus, kā arī neļauj uzturēties starptautiskajiem novērotājiem. Tomēr Gruzija ir nolēmusi cieši turēties pie konflikta risināšanas mierīgā ceļā un turpinās strādāt ar saviem starptautiskajiem partneriem.
Plašu publicitāti aizvadītajā vasarā ieguva Gruzijas Konstitucionālās tiesas lēmums, ar kuru tika atcelti sodi par marihuānas lietošanu. Tomēr šis pavērsiens tiek neviennozīmīgi vērtēts arī pašā Gruzijas sabiedrībā.
Gruzija novērojusi Krievijas mēģinājumus ietekmēt prezidenta vēlēšanu rezultātu
Jānis Rancāns: Kādas izmaiņas gaidāmas pēc Gruzijas prezidenta vēlēšanām? Vai Gruzija turpinās savu eiroatlantisko kursu?
Tea Maisuradze: Prezidente Salome Zurabišvili ir dzimusi Francijā, ilgu laiku strādājusi šīs valsts diplomātiskajā dienestā un arī bijusi Gruzijas ārlietu ministre. Gruzija ir apņēmības pilna virzīties uz integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Tas ir arī nostiprināts Gruzijas konstitūcijā. Pēc vēlēšanām Gruzija turpinās savu eiropeisko un eiroatlantisko kursu. Mūsu mērķis ir kļūt par dalībvalsti gan Eiropas Savienībā, gan NATO. Jaunievēlētā prezidente darīs visu, lai aktīvi piedalītos šajā procesā un padarītu Gruziju tuvāku šīm organizācijām. Viņa jau ir paziņojusi, ka tas būs viņas politikas mērķis.
Tomēr pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas Gruzijā bija arī iedzīvotāju protesti. Daudzi cilvēki atbalsta opozīcijas pārstāvjus, tostarp kādreizējo prezidentu Mihailu Saakašvili.
Tā ir normālas demokrātiskas sabiedrības pazīme. Katrs nevar atbalstīt vienu kandidātu. Tieši tādēļ mums ir vēlēšanas. Demokrātiskie procesi Gruzijā turpinās, bet cilvēki izdarīja savu izvēli. Es uzskatu, ka izvēle tika izdarīta pareiza, jo ievēlētā prezidente ir tas cilvēks, kurš var īstenot ārpolitiku, kas mūs tuvinās rietumvalstīm.
Opozīcija ir aicinājusi rīkot ārkārtas vēlēšanas. Kā vērtējama šāda iespējamība?
Prezidente ir inaugurēta. Arī daudzo starptautisko novērotāju atzinumi par vēlēšanu norisi ir pozitīvi. Protams, ka ir bijušas dažas problēmas, bet Gruzijas valdība vienmēr ir gatava uzklausīt rekomendācijas. Vēlēšanu iznākums ir skaidrs.
Opozīcijas piekritēji mēdz kritizēt Gruzijas valdības darbu, sakot, ka tā mēģina izpatikt Krievijai, cenšoties neaktualizēt tādus jautājumus, kas varētu provocēt Maskavu. Ko jūs atbildētu uz šiem apgalvojumiem?
Es nevaru piekrist šādiem apgalvojumiem. Gruzija ir ļoti skaidri deklarējusi savu attieksmi pret Krievijas politiku un notiekošo daļas teritorijas okupāciju. Mēs izmantojam katru iespējamo instrumentu, kas ir mūsu rīcībā, lai iesaistītu Krieviju procesos, kas varētu novest pie miermīlīga konflikta atrisinājuma. Gruzija 2010. gadā apņēmās vienpusēji nelietot spēku. Mūsu ievērotā stratēģija, no vienas puses, uzsver, ka daļa Gruzijas teritorijas joprojām ir okupēta, bet, no otras – cenšas panākt iedzīvotāju apvienošanu, kas ir šķirti Krievijas nocietinātās “robežas” dēļ.
Starptautiskajās organizācijās esam ļoti aktīvi, lai dienaskārtībā uzturētu Krievijas – Gruzijas konfliktu. Starptautiskā sabiedrība ir paudusi spēcīgu atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei un suverenitātei atzītajās robežās. Mūsu politikas prioritātes ir ļoti skaidri un stingri ierakstītas konstitūcijā. Es nevaru piekrist apgalvojumam, ka mēs cenšamies palikt kaut kur pa vidu.
Protams, mēs cenšamies normalizēt attiecības ar Krieviju. Tomēr neesam saņēmuši nekādu pretimnākšanu no Krievijas puses. Maskava turpina savu nelikumīgu politiku, un mēs katru dienu visā Gruzijas teritorijā redzam tās sekas. Krievijas rīcība pārkāpj starptautisko likumdošanu. Tā vietā, lai izvestu savu karaspēku no Gruzijas teritorijas, Krievija pastiprina savu militāro klātbūtni. Šobrīd vismaz 10 000 Krievijas karavīru atrodas Gruzijas teritorijā.
Prezidenta vēlēšanu laikā Krievija [uz okupēto teritoriju robežas] izvietoja žogu ar dzeloņdrātīm. Tie bija atklāti mēģinājumi kaut kādā veidā radīt nestabilitāti Gruzijā. Viņi nodarbojas ar provokācijām, taču mēs esam apņēmības pilni konfliktu risināt miermīlīgā ceļā, iesaistot arī starptautisko sabiedrību. Gruzija konstruktīvi iesaistās Ženēvas sarunu formātā, kurā var tikt pārrunāts konflikts. Diemžēl pat pēc desmit gadiem mums nav bijis nekāda progresa. Krievija nevēlas panākt kaut kādu risinājumu un nodarbojas ar šī jautājuma politizēšanu.
Prezidenta vēlēšanu laikā tika novēroti vēl Krievijas mēģinājumi ietekmēt sabiedrisko domu, veikt kādas propagandas vai hibrīdkara operācijas?
Kā jau es sacīju, pēc pirmās [prezidenta] vēlēšanu kārtas, viņi atjaunoja minēto žogu. Tā bija zīme, ka viņi vēlas izraisīt nestabilitāti. Krievijas propaganda ir izaicinoša un rada bažas ne tikai Gruzijā, bet arī citās valstīs. Ir labi zināmas viņu kiberuzbrukuma operācijas. Arī 2008. gadā, kad Gruzijā norisinājās Krievijas iebrukums, mūsu valsti piemeklēja plaši kiberuzbrukumi.
Tomēr prezidenta vēlēšanās izvēli izdarīja Gruzijas iedzīvotāji. Vēlēšanu process bija atvērts un caurskatāms. Krievija ir mēģinājusi dažādos veidos ietekmēt sabiedrības viedokli, panākt, lai Gruzijā eirointegrācijas un NATO kurss kļūst mazāk populārs, un iegalvot iedzīvotājiem, ka tā nav labākā izvēle. Tomēr šajos jautājumos Maskava savu mērķi nevar panākt. Gruzijas iedzīvotāji dara to, ko viņi vēlas. Mūsu ārpolitika ir mūsu cilvēku izvēle.
Cik liels Gruzijas iedzīvotāju vidū ir atbalsts integrācijai Eiropas Savienībā un NATO?
Gruzijas sabiedrībā, īpaši jaunās paaudzes vidū, šie ir ļoti populāri jautājumi. Mēs uzskatām, ka Gruzijas nākotnei tas ir vienīgais ceļš. Virzoties uz Eiropas Savienību un NATO, mēs attīstām arī paši sevi. Esam uzsākuši daudzas reformas, uzlabojuši demokrātiskās institūcijas un [pārvaldes] sistēmu, padarot to tuvāku Eiropas Savienības un NATO standartiem.
Pat ja mums vēl nav skaidra datuma, kad varēsim kļūt par dalībvalsti, es esmu pilnībā pārliecināta, ka Gruzija drīz ieņems savu vietu Eiropas Savienības un NATO ģimenē. Tā ir tā vieta, kurai mēs piederam.
Kā Gruzija raugās uz pērnā gada nogales notikumiem Azovas jūrā un Kerčas šaurumā, kur Krievijas bruņotie spēki veica uzbrukumu Ukrainas karakuģiem?
Mūsu pozīcija ir zināma – mēs atbalstam Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti starptautiski atzītajās robežās. Nelikumīgās darbības, kas apdraud visu Eiropas stabilitāti un kuras Krievija sāka 2008. gadā Gruzijā, ir tikušas turpinātas Ukrainā. Šī mums ir ļoti pazīstama situācija. Krievijai ir pilnībā jāievēro starptautiskie likumi un savas apņemšanās. Tā nav tikai Gruzijas vai Ukrainas problēma. Tas ir milzīgs izaicinājums Eiropas drošībai. Krievija cenšas mainīt starptautisko kārtību. Mēs izsakām aktīvu pozīciju, kad tiek skarts Ukrainas jautājums. Iesaistāmies arī iniciatīvās, kuras nosoda Krievijas aktivitātes. Diemžēl Krievija turpina savu politiku, un ir nepieciešama vēl ciešāka starptautiskās vides konsolidācija.
Gruzijas teritorijas "lienošā okupācija"
Pēc 2008. gada kara Gruzijā rietumvalstis turpināja sadarbību ar Krieviju, it kā nekas nebūtu noticis. Pret Krieviju nenoteica sankcijas, nebija teju nekādas nopietnas Maskavas nosodīšanas. Vai dažreiz jūs nepārņem sajūta, ka notiekošais Gruzijā Eiropā kaut kādā mērā tiek uzskatīts par otršķirīgu?
Es nevarētu teikt, ka Gruzijā notiekošais ir aizmirsts. Tieši pretēji, tas kļūst aizvien svarīgāks, jo nav tikai viens, izolēts gadījums. Notikušais 2008. gadā vēl nav beidzies. Joprojām turpinās okupācija, bet situācija Krievijas kontrolētajos Gruzijas reģionos ar katru dienu kļūst aizvien satraucošāka. Tas viss ir turpinājies Ukrainā.
Es nedomāju, ka Ukraina bija pēdējais Krievijas mērķis. Starptautiskās sabiedrības atbalstu Gruzija jūt katru dienu. Kādreiz Krievijas okupācija beigsies, jo nekas nav mūžīgs. Pienāks tāda diena, kad Krievija to sapratīs.
Kādu nākotni jūs saredzat Krievijas okupētajām Gruzijas daļām?
Abhāzijas un Chinvali reģiona nākotne ir vienotā Gruzijas valstī. Gruzīni savu nākotni redz kopā ar abhāziem un osetīniem. Mūsu pozīcija šeit ir ļoti skaidra – nav nekāda cita scenārija. Gruzija ļoti aktīvi strādā, lai tuvinātu nošķeltās sabiedrības daļas. Piemēram, 2018. gada aprīlī valdība nāca klajā ar iniciatīvu, kuras rezultātā abu minēto reģionu iedzīvotāji var saņemt tādus pašus pakalpojumus kā citviet Gruzijā. Tāpat ir paredzēta tirdzniecības atvieglošana okupācijas līnijas pierobežā un izglītības iegūšanas iespējas Gruzijā. Mēs cenšamies būvēt tiltus. Tas ir process, kas nevar notikt vienā dienā. Taču mēs to esam nolēmuši izdarīt un saņemam atbalstu no mūsu partneriem starptautiskajās organizācijās.
Kā jūs varat ar viņiem produktīvi strādāt, ja Krievijas karaspēks atrodas tikai dažus desmitus kilometru no Gruzijas galvaspilsētas? Vai ir kādi divpusējie kontakti, kas notiek bez Krievijas starpniecības?
Mēs cenšamies ar viņiem strādāt caur starptautiskajām organizācijām. Ir Ženēvas formāts, kurā mēs runājam ar krieviem, bet tur piedalās arī pārstāvji no Abhāzijas un Chinvali reģiona. Ir komunikācijas iespējas uz vietas, taču pārsvarā tas notiek starptautiskajās organizācijās. Protams, Krievija cenšas manipulēt… Ja nebūtu Krievijas, viss būtu daudz vienkāršāk. Mēs tomēr ļoti ilgu laiku esam dzīvojuši vienā valstī un visi esam vienas zemes cilvēki.
Kāda tagad ir situācija sadalošās līnijas apkārtnē? Pirms kāda laika Gruzija aktualizēja jautājumu par Krievijas veikto “robežas” pārvietošanu Gruzijas teritorijā par vairākiem metriem. Vai joprojām ir novērojama tā dēvētā “lienošā okupācija”?
Diemžēl “lienošā okupācija” joprojām notiek. Krievija turpina pārvietot okupācijas līniju aizvien dziļāk Gruzijas centrālās valdības kontrolētajā teritorijā. Tādā veidā tiek šķirtas ģimenes. Vietējiem iedzīvotājiem nav iespēju īstenot savas pamattiesības, piemēram, brīvi pārvietoties. Rezultātā ir grūti pieejama veselības aprūpe un medikamenti. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki nevarēja nokļūt slimnīcā un rezultātā gāja bojā. Tāpat tiek liegtas izglītības iespējas. Gruzīnu skolas okupētajos reģionos tiek slēgtas, notiek pārkrievošana. Vairākām ģimenēm ar okupācijas līniju ir sadalītas mājas, citi cilvēki vairs nevar apmeklēt piederīgo kapavietas vai baznīcas. Tādā veidā tiek grautas dzīves.
Vai cilvēki joprojām tiek nolaupīti pie okupācijas līnijas?
Jā. Diemžēl cilvēku nolaupīšanas un nelikumīgas aizturēšanas ir ļoti regulāras. Jūs varbūt esat dzirdējuši par Gruzijas iekšējiem bēgļiem, kurus spīdzināja un nogalināja Krievijas Federālais drošības dienests? Pavisam nesen bija līdzīgs gadījums [2018. gada sākumā], kad Krievijas dienests [Dienvidosetijā] nolaupīja, spīdzināja un nogalināja Gruzijas pilsoni Arčilu Tatunašvili. Viņa mirstīgās atliekas tikai pēc ilgāka laika tika atdotas atpakaļ Gruzijas pusei.
Okupētajās teritorijās nav likuma varas un notiek daudzas sliktas lietas. Nav arī starptautiskās uzraudzības. Ir ANO un EDSO misijas, bet to novērotājus Krievija nevēlas ielaist.
Krievijas un osetīnu puses mēdz apgalvot, ka galvenokārt aiztur cilvēkus, kas okupācijas līniju šķērso, dodoties uz Gruziju. Varbūt viņi vēlas atturēt cilvēkus no okupēto teritoriju pamešanas? Kāda vispār ir humanitārā situācija šajos reģionos?
Nav tiesa, ka viņi aiztur tikai tādus cilvēkus. Sadalošās līnija šķērsošana vispār ir liela problēma. Gan Abhāzijā, gan Chinvali reģionā viņi ir izveidojuši tā dēvētos kontroles punktus. Pamazām tie tiek slēgti. Ja nemaldos, tad šobrīd palicis tikai viens šāds kontroles punkts. Tas rada sarežģījumus – šķirto ģimeņu locekļiem nav iespēju apciemot vienam otru. No šiem reģioniem padzītajiem gruzīniem nav nekādu iespēju atgriezties atpakaļ mājās. Nav starptautisko novērotāju klātbūtnes…
Tātad neviens nezina, kas tur patiesībā notiek.
Protams, mums ir kaut kāda informācija. Situācija drošības un cilvēktiesību jomā nav īpaši laba. Mēs to vienmēr uzsveram, tiklīdz kā rodas iespēja un ir attiecīgais formāts. Ļoti aktīvi cenšamies panākt to, lai uz Abhāziju un Chinvali reģionu tiek nosūtīti starptautiskie novērotāji. Krievija šos reģionus tur izolācijā, un tajos ir grūti dzīvot. Mēs esam gatavi dalīties ar ieguvumiem, kas Gruzijai ir radušies ceļā uz Eiropas Savienību. Viens no tādiem ir bezvīzu režīms ar Eiropas Savienību, ko mēs vēlamies piedāvāt arī Abhāzijas un Chinvali iedzīvotājiem. Tomēr tas ir sarežģīti… ir izveidojušies tādi kā “melnie caurumi”, un Krievija tur izvērš dažādas nelegālās aktivitātes.
Mēs cenšamies Krievijai stāstīt, ka humanitārie jautājumi nedrīkst tikt politizēti. Ir ļoti svarīgi atvieglot vietējo iedzīvotāju dzīves. Tomēr, kad mēs pārrunājam humanitāros jautājumus, Krievijas, osetīnu un abhāzu delegācijas atsakās piedalīties.
Krievijas karaspēks ir tiešā tuvumā pie svarīga lielceļa, kas savieno Tbilisi ar Gruzijas rietumiem. “Lienošās okupācijas” dēļ Krievijai izdevies iegūt kontroli pār nelielu Baku – Suspas naftas cauruļvada daļu, kas ir pietiekama, lai vajadzības gadījumā dotu triecienu Gruzijas ekonomikai. Kā jūs varat strādāt ar viņiem situācijā, kur ir tik ierobežotas manevra iespējas?
Krievijas militārais iebrukums 2008. gadā bija katastrofāls, lai arī ilga tika piecas dienas. Arī pēc tam Krievija turpināja savas nelikumīgās aktivitātes. Tomēr, spītējot okupācijai un emocijām, mēs strādājam pie savas valsts attīstīšanas. Tas ir labi redzams, ja salīdzina gadu pret gadu. Mūsu abhāzu un osetīnu līdzpilsoņiem tas nevar palikt nepamanāms. Lai arī ir vēl palicis daudz darba, Gruzija attīstās un dodas rietumu virzienā, bet viņi dzīvo izolācijā, kur nekas nenotiek, valda nabadzība un tiek pārkāptas cilvēktiesības.
Tātad valdības ideja ir ekonomiski attīstīt Gruziju, uzlabot dzīves stāvokli un piedāvāt abhāziem un osetīniem alternatīvu esošajai situācijai?
Tieši tā. Mēs cenšamies dalīties ar visām tām iespējām, kas ir pavērušās Gruzijai. Tā arī ir tā ideja – palīdzēt viņiem kļūt vairāk integrētiem un iesaistīties visos šajos procesos.
Gruzija gatava apgūt Latvijas pieredzi, stājoties ES
Sekojot notikumiem Gruzijā, var redzēt, ka sabiedrībā ir dažādi viedokļi par valsts liberalizācijas kursu. Piemēram, pret marihuānas legalizāciju asi iebilda Gruzijas Pareizticīgā baznīca…
Gruzīnu sabiedrība vienmēr ir bijusi ļoti neatkarīga un brīva. Tas ir kaut kas, kas ilustrē Gruziju. Attiecībā uz marihuānas legalizāciju – iekšlietu ministrs iesniedza parlamentam likumprojektu [par tālākiem soļiem pēc tiesas lēmuma]. Likumprojekts balstās starptautiskajā praksē. Par šo jautājumu notiek diskusijas.
Tomēr, vai Krievija cenšas ietekmēt radikāļu grupas, kurām ir iebildumi pret liberālo politiku, lai tādējādi nomelnotu Gruzijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO?
Protams, ka Krievija cenšas ietekmēt cilvēku viedokļus Gruzijā. Viņi finansē dažādas grupas… viņu propaganda ir ļoti aktīva. Taču es neredzu, ka Krievijas mēģinājumi uzspiest kaut kādas idejas gūtu vairākuma atbalstu. Gruzija ir demokrātiska valsts. Katras sabiedrības daļas pārstāvji tiek iesaistīti politiskajos procesos.
Baltijas valstis vienmēr ir bijušas ciešas Gruzijas sabiedrotās. Tomēr izskatās, ka lielākā mūsu politiķu dienaskārtības daļa tiek pievērsta Ukrainai. Vai Gruzijai arī tāpat šķiet?
Nē. Es tā nevarētu teikt. Krievijas – Gruzijas karš un Gruzijas teritoriju nelegālā okupācija nav aizmirstas. Kopš Krievijas agresijas ir pagājuši desmit gadi, un mēs saņēmām lielu atbalstu no saviem draugiem. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Gruziju apmeklēja šā gada augustā, kad notika konflikta atceres pasākumi. Gruzijas gadījums nav izolēts un nevar tikt apskatīts atsevišķi no Ukrainas. Karš Ukrainā ir turpinājums tam, kas 2008. gadā notika Gruzijā.
Var pieļaut, ka jūsu reģiona tuvumā veidojas jauna, potenciāla konflikta draudi. Kā Gruzija vērtē ASV izstāšanos no tā dēvētā Irānas kodollīguma?
Mums vēsturiski ir bijušas ļoti tuvas attiecības ar Irānu. Reģiona drošība un stabilitāte mums ir ļoti svarīga. Mēs ļoti uzmanīgi novērojam situācijas attīstību.
Gruzija ir valsts ar vairākus simtus gadu senu vēsturi. Kā jums ir izdevies saglabāt savu nāciju un valstiskumu, esot tik sarežģītā ģeopolitiskā vietā?
Atbilde ir droši vien saistīta ar to, ka mēs esam ļoti sena valsts. Mūsu vēsture ne vienmēr ir bijusi laimīga. Mūs ir mēģinājuši gan okupēt, gan arī savādāk ietekmēt. Tomēr gruzīni pēc savas dabas ir izturīgi un grūtību rūdīti. Mēs tās esam pārvarējuši un spējuši nosargāt savu valsti. Arī nākotne mums gaidāma līdzīga – būs jātiek galā ar Krievijas okupācijas radītām sekām. Mūsdienās okupēt citas valsts teritorijas nav normāla rīcība. Tā varēja notikt pirms vairākiem gadsimtiem, bet pasaule ir gājusi uz priekšu, un uzmanība ir jāpievērš cilvēktiesību aizsardzībai.
Kādi būs jūsu galvenie darbības virzieni, esot par vēstnieci Latvijā?
Es esmu ļoti priecīga par iespēju strādāt draudzīgā valstī. Gruzijai ar Latviju ir ļoti labas divpusējās attiecības. Mums arī ir labas attiecības daudzpusējos formātos. Svarīgi ir turpināt sadarbību, un mēs to darīsim, pievēršot uzmanību integrācijai Eiropas Savienībā un NATO. Šajā jautājumā Latvija var sniegt savu pieredzi un palīdzību. Kopīgi mēs varam turpināt uzturēt jautājumu par Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti.
Svarīga ir arī ekonomiskā sadarbība, kur mēs varam kopīgi paveikt vēl daudz darba. Pievilcīga joma ir arī tūrisms. Vienmēr ir vieta arī citām aktivitātēm, lai uzlabotu un pastiprinātu mūsu sadarbību. Viena no šādām darbības jomām noteikti var būt Gruzijas kultūras un vēstures popularizēšana.
