Hersona – tā ir Ukraina. Ar šādiem saukļiem februārī un martā ielās iznāca Krievijas okupētās Hersonas iedzīvotāji. Tagad ielās valda iebiedēts klusums un problēmas var rasties pat niecīgāko iemeslu dēļ.
Žurnāliste no Hersonas Jevgēnija Virliča stāstīja: "Drēbes ir nepareizajās krāsās vai ir dzeltenas vai zilas lentītes, par runāšanu ukrainiski var piekaut vai aizturēt. Uzbrukumi notiek visdažādāko iemeslu dēļ, un reāli ciest var jebkurš, ne tikai aktīvisti."
Žurnāliste Virliča okupētajā Hersonā palika un slepus turpināja strādāt piecus mēnešus un tikai pagājušajā mēnesī aizbēga uz Kijivu.
Līdzīgs ir Ždanovu ģimenes stāsts. Lai gan viņi jau pāris nedēļas ir Kijivā, daudzi Ukrainas patrioti ir palikuši Hersonā. Hersonas iedzīvotājs Volodimirs Ždanovs pastāstīja: "Patrioti, cilvēki, kas gaida Ukrainas armiju atgriežamies, ir Hersonā daudzu un dažādu iemeslu dēļ. Iemeslu neaizbraukt ir tūkstošiem. Kā vispār var gribēt Krievijas pārvaldību, ja tā atņem tev normālu dzīvi?"
Hersonā runā par to, ka cilvēki, kas atsakās sadarboties ar Krievijas ielikteņiem, pazūd un vairs netiek atrasti, tāpat okupācijas spēki patrulējot tirgos, lai neļautu tirdzniecībā izmantot Ukrainas grivnas. Pilsētā iedzīvotāji kļūstot arvien nabadzīgāki, bet ceļš projām ir ne tikai sarežģīts – jo jāšķērso Krievijas militārie kontrolpunkti –, bet arī dārgs. Autobusa biļete uz Zaporižju maksā ap 160 dolāriem. Pirms kara biļetes cena bija ap 10 dolāriem.
Žurnāliste Virliča norādīja: "Tā nav taisnība, ka tie, kas vēlējās, no Hersonas ir aizbraukuši un palikuši tikai tie, kuri vēlējās Krievijas varu. Palika tie, kam nav naudas, palika tie, kam ir slimi radinieki. Zaļie koridori nebija un to nebūs. Izbraukt ir dārgi un grūti – ceļā karstā stepes saulē pie Zaporižjas, Vasiļkivas jāpavada trīs līdz piecas dienas. Tas ir ļoti, ļoti grūti."
Hersona Krievijas spēkiem ir stratēģiski svarīga – ne tikai kā ieņemts apgabala centrs, bet arī pilsētas stratēģiskā novietojuma dēļ. Tā atrodas blakus Ziemeļkrimas ūdens kanālam, kas var nodrošināt ūdeni okupētajai Krimas pussalai. Hersona ir arī viens no Ukrainas armijas mērķiem, un pēdējās nedēļās regulāri tiek iznīcināti tilti un dambji, pa kuriem apgādā okupantu spēkus Hersonā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
