Dienu iepriekš Junkers arī atteicās pacelt Grieķijas premjera telefonzvanu.
Līdz šim Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers tika uzskatīts par vienu no lielākajiem Grieķijas premjera Alekša Cipra un viņa vadītās valdības sabiedrotajiem. Ne reizi vien Briseles kuluāros tika atzīmēts, ka Junkers būtu gatavs krietni maigākam reformu plānam, nekā, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).
Tomēr pēc tam, kad aizvadītajā piektdienā Ciprs Grieķijas parlamentā asi kritizēja trīs aizdevēju sagatavoto priekšlikumu, nosaucot to par absurdu, arī Junkers bija spiests mainīt toni. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs atzina, ka ir bijis sarūgtināts par Cipra teikto.
“Viņš radīja priekšstatu, ka trīs aizdevēju sagatavotais priekšlikums nebūtu maināms vai grozāms. Tā nav taisnība, es viņam neko tādu neteicu. Viņš runāja tā, it kā trīs aizdevēju sagatavoto priekšlikumu autors būtu es un vienīgi es. Bet viņš lieliski zina, ka tā tas nav. Un tikpat lieliski viņš arī zina, ka mūsu tikšanās laikā aizvadītajā trešdienā es biju pilnīgi gatavs runāt par visiem galvenajiem domstarpību punktiem starp Grieķiju un trīs aizdevējiem,” sacīja Junkers.
Trešdien vakariņu laikā Junkers kopā ar Eirogrupas priekšsēdētāju Jerūnu Deiselblūmu piedāvāja Cipram jaunāko reformu plānu. Tā pieņemšana ļautu Grieķijai saņemt nākamo aizdevuma daļu aptuveni 7,5 miljardu eiro apmērā. Tomēr Ciprs neesot bijis gatavs tovakar runāt par šo priekšlikumu pēc būtības. Viņš esot solījis nākamajā dienā atsūtīt savu priekšlikuma variantu.
Tomēr, kā sacīja Junkers, nedz ceturtdien, nedz piektdien, nedz sestdien nekādi priekšlikumi no Atēnām tā arī nav atnākuši. Tā vietā Ciprs piektdien veltīja asu kritiku jaunākajam priekšlikumam. Savukārt Junkers sestdien atteicās pacelt Cipra telefonzvanu, jo, kamēr no Grieķijas puses nav priekšlikumu, viņam neesot par ko runāt.
“Man nav personīgu problēmu ar Aleksi Cipru. Tieši pretēji – viņš bija mans draugs un viņš paliek mans draugs. Bet draudzības saglabāšanai ir nepieciešams ievērot kaut minimālus noteikumus,” sacīja Junkers.
Savukārt Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks piebilda, ka diskusiju par Grieķijas glābšanu no finanšu kraha un aizdevēju pieprasītajām reformām nevajadzētu ietērpt morālajās kategorijās.
“Es domāju, ka Grieķijas jautājums ir diezgan vienkāršs: Grieķijai ir nepieciešama nauda un aizdevējiem ir nepieciešamas garantijas, ka viņi nākotnē varēs to atgūt. Un es domāju, ja kāds saka: “esmu gatavs tev aizdot naudu, bet, lūdzu, nākotnē man to atdod”, šis cilvēks nav nekāds nežēlīgs laupītājs. Nav tā, ka aizņēmēji vienmēr būtu sirdsšķīsti, bet aizdevēji būtu amorāli. Es domāju, ka šīs attiecības ir krietni smalkākas un sarežģītākas, nekā viens otrs to gribētu pasniegt,” sacīja Tusks.
Grieķijai ir steidzami nepieciešama nauda no starptautiskajiem aizdevējiem, lai mēneša beigās atmaksātu iepriekš ņemto aizdevumu SVF, kā arī izmaksātu pensijas un pabalstus. Ja Grieķija nespēs veikt šo maksājumu, valstī iestāsies defolts.
Jau vēstīts, ka aizvadītajā nedēļā Grieķijas līderis centās pārliecināt Briseli tomēr izšķirties par 7,2 miljardu eiro lielo aizdevumu, kas būtu pēdējais un ļoti svarīgais. Grieķijas valdībai zeme deg zem kājām, tā kā SVF ir kategoriski atteicies mīkstināt prasības un pārcelt parāda maksāšanas termiņus un kopumā no Grieķijas līdz jūnija vidum sagaida pusotru miljardu eiro eiro, kas ir pirmā aizdevuma atmaksa.
Kopš nākšanas pie varas janvārī jaunā radikāli kreisā Grieķijas valdība nemitīgi centusies atlikt valsts parādu maksājumus un mainīt nosacījumus papildu finanšu palīdzības saņemšanai, pat raisot aizdomas par valsts iespējamu izstāšanos no eirozonas. Taču starptautiskie aizdevēji pauda gatavību panākt pretī Atēnām tikai apmaiņā pret jaunām reformām, kas ir ārkārtīgi nepopulāras Grieķijas sabiedrībā.
