Kopš bēgļu krīzes pastiprināšanās ES līderi ļoti daudz un aktīvi ir diskutējuši par to, kā veiksmīgāk nodrošināt ES ārējās robežas. Lai arī pastāv vienprātība par to, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš tieši ārējām robežām, vairāku valstu, tostarp Vācijas ieviestās pagaidu robežpārbaudes ir likušas apšaubīt arī visas Šengenas bezvīzu zonas nākotni.
Saskaņā ar pašreizējiem Šengenas zonas noteikumiem Vācijas ieviestā pagaidu robežkontrole drīkst turpināties līdz maija beigām. Taču, kā norāda BBC, gan Vācija, gan virkne citu valstu vēloties, lai šādas robežpārbaudes būtu spēkā vismaz līdz 2017. gada beigām.
Amsterdamā notiekošās ES iekšlietu un tieslietu ministru tikšanās laikā šajās dienās aktīvi tiek diskutēts par nepieciešamību līdz 30. jūnijam panākt vienošanos par īpašu Eiropas robežu un krasta apsardzes spēku izveidi. Idejas autori uzskata, ka šāda spēka izveide, kas pilnvaru ziņā būtu rīkoties spējīgāka nekā robežuzraudzības aģentūra "Frontex", ļautu samazināt bēgļu plūsmu un dalībvalstīm nebūtu nepieciešams ieviest iekšējo robežu pārbaudes.
Arī Amsterdamas sarunu uzmanības centrā ir nonākusi Grieķija, kas bieži vien tiek kritizēta par nespēju veiksmīgi tikt galā ar lielo patvēruma meklētāju skaitu.
Tā, piemēram, Austrijas iekšlietu ministre Johanna Mikla-Leitnere ir brīdinājusi Grieķiju par to, ka Atēnas varētu izslēgt no Šengenas zonas, ja valstij neizdosies piešķirt lielākus līdzekļus migrantu plūsmas mazināšanai.
Intervijā izdevumam "Bild am Sonntag" ministre norādījusi, ka savu saistību nepildīšanas gadījumā runa varētu būt par Grieķijas īslaicīgu izslēgšanu no Šengenas zonas. Šādu viedokli gan kritizējis Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmaiers, norādot, ka šādi risinājumi noteikti nenāktu par labu nevienam, kas grib virzīties uz priekšu krīzes risināšanā.
Kā liecina jaunākie ES robežapsardzes aģentūras "Frontex" dati, par spīti sliktajiem laika apstākļiem decembrī no Turcijas Grieķijā ieradās 108 000 imigrantu, bet janvārī – 30 000.
Reaģējot uz agresīvajiem Austrijas izteikumiem, Grieķijas amatpersonas pirmdien, 26.janvārī, paziņojušas, ka Atēnām izvirzītās apsūdzības nav pamatotas un draudi apturēt Grieķijas dalību Šengenas zonā ir jāuztver kā sods.
Grieķijas migrācijas ministrs Jannis Muzals atzinis, ka Grieķijas darbībās tiešām ir kavēšanās, taču problēmas risināšanai būtu jābūt kopējai.
Ministrs arī norādījis, ka, par spīti apņēmībai kopīgi cīnīties ar nelegālo ieceļošanu, ES joprojām nav nākusi klajā ar piedāvājumu, kā legālā veidā ieceļot blokā un pieprasīt patvērumu.
Otra valsts, uz kuru ES liek lielas cerības, cenšoties mazināt bēgļu pieplūdumu, ir Turcija.
ES Augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni pirmdien paudusi pārliecību, ka pēc divu mēnešu ilgas kavēšanās Turcija drīzumā tomēr saņems solīto trīs miljardu eiro lielo palīdzību galvenokārt Sīrijas bēgļu problēmu risināšanai. Mogerīni, kas ieradusies vizītē Turcijā, norādījusi, ka joprojām risinās sarunas par finansējuma piešķiršanu, vienlaicīgi noraidot izskanējušos minējumus par to, ka naudas izmaksa ir aizkavēta pastāvošo domstarpību dēļ.
