Sadaļas Sadaļas

Grieķijas valdība: Iedzīvotāji referendumā, visticamāk, noraidīs aizdevēju nosacījumus

Grieķija nākamajā nedēļā rīkos referendumu par starptautisko kreditoru piedāvāto reformu un taupības pasākumu plānu. Par to paziņojis Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, kurš  kreditoru prasības nosaucis par nepieņemamu ultimātu, kas ir pretrunā ar Eiropas vērtībām. Vairāki Grieķijas valdības ministri pauduši viedokli, ka grieķi balsojumā, visticamāk, noraidītu aizdevēju nosacījumus.

„Cilvēkiem ir jābūt no jebkādas šantāžas brīvai izvēlei … referendums notiks 5.jūlijā [nākamajā svētdienā],” uzrunā televīzijā nācijai sacīja Ciprs.

Tā kā referendumu plānots sarīkot jau nākamsvētdien, 5. jūlijā, Ciprs gatavojas par dažām dienām lūgt pagarināt parādu atmaksas termiņu. Par Cipra priekšlikumu sestdien ārkārtas sēdē lems Grieķijas parlaments.

"Es aicināšu Eiropas līderus par dažām dienām pagarināt pašreizējo glābšanas programmu. Tas nepieciešams, lai grieķu vēlētāji varētu brīvi paust savu viedokli bez šantāžas un spiediena. To nosaka gan Grieķijas konstitūcija, gan Eiropas Savienības vērtības," teica Grieķijas premjers.

Viņam sestdien Briselē paredzēta tikšanās ar eirozonas finanšu ministriem. Šajā sanāksmē daudzas no dalībvalstīm vēloties apspriest plānu "B" gadījumam, ja vienošanos ar Grieķiju panākt neizdosies. Iepriekš citas amatpersonas atzinušas, ka nekāda īsta plāna "B" gan neesot. 

Jau vēstīts, ka Grieķija piektdien noraidīja starptautisko kreditoru piedāvājumu, kurā bija paredzēta starptautiskās programmas pagarināšana uz pieciem mēnešiem 12 miljardu eiro apmērā, pretī veicot dažādas reformas.

„Pēdējos sešos mēnešos Grieķijas valdība ir cīnījusies, (..) lai atrastu dzīvotspējīgu vienošanos, kas ciena demokrātiju,” televīzijā uzsvēra Ciprs. „Mums prasīja palielināt bargus taupības pasākumus, (..) pieļaujot izmaiņas darba tirgū, pensiju apcirpšanu un PVN palielināšanu pārtikas produktiem, cenšoties pazemot cilvēkus,” teica premjers.

„Šī ir vēsturiska atbildība, kas mums liek izšķirt valsts nākotni; (..) turpmākajās dienās mēs pieņemsim lēmumus, no kuriem būs atkarīga turpmāko paaudžu nākotne,” pauda Ciprs.

Vairāki Grieķijas valdības ministri pēc referenduma izsludināšanas pauduši viedokli, ka iedzīvotāji, visticamāk balsojumā kreditoru piedāvājumus noraidīs. Atbalstu Cipra izziņotajam lēmumam piecu minūšu garajā uzrunā tviterī paudis Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis. „Attiecībā uz eiro lietām demokrātijai ir jāpieaug,” norāda Varufakis. 

Pats premjerministrs gan atzinis, ka ir gatavs pieņemt jebkādu balsojuma iznākumu. Savukārt opozīcijas partijas paziņojušas, ka Ciprs ir ievedis valsti strupceļā un nostādījis neapskaužamas izvēles priekšā – vai nu izvēlēties nepieņemamus nosacījumus, vai izstāties no eirozonas.

Viens no opozicionāriem, bijušais premjers Antoniss Samarass, uzsvēris, ka Cipra nostāja nospiedīs Grieķiju uz ceļiem. „Ciprs novedīs valsti līdz pilnīgam strupceļam: starp nepieņemamu vienošanos un iziešanu no eirozonas,” teica Samarass, piebilstot, ka referenduma jautājums būtībā ir par to, vai Eiropai teikt „jā” vai „nē”. 

Ziņu aģentūra „Reuters” norāda, ka ļoti ticamā referenduma iespējamība uzreiz ir palielinājusi iespēju, ka Grieķija izstāsies no eirozonas. „„Grexit” risks ir ievērojami palielinājies – no 20% iepriekš uz vismaz 50% šobrīd,” sestdienas rītā komentējis analītiķis Volfgango Pikoli no „Teneo Intelligence”. „Izvairīties no kapitāla aizplūšanas turpmākajās nedēļās būs ļoti grūti, lai neteiktu, ka neiespējami,” viņš sacījis.

Arī Grieķijas iedzīvotāji ir reaģējuši uz Cipra paziņojumu. Proti, vēl vairāk cilvēku kā iepriekš izņem naudu no bankām – naktī uz sestdienu un agrās sestdienas stundās ir ņēmuši naudu no bankomātiem, daudzviet veidojot ap 10 cilvēku garas rindas. Savukārt atsevišķi neapmierinātie atēnieši dusmās ar akmeņiem apmētājuši policijas iecirkņus.

Par spīti, kapitāla aizplūšanas riskiem, bankas pavēstījušas, ka pirmdien tās strādās ierastajā režīmā. Arī politiķi nav ziņojuši par plāniem novērst kapitāla aizplūšanu no bankām.

Jau vēstīts, ka trešdien un arī ceturtdien notikusī Grieķijas valdības un ES tikšanās ir bijusi neveiksmīga, jo vienošanās aizvien nav panākta, un tiek ziņots, ka Eiropas Savienības līderi pastiprina spiedienu uz Atēnām pirms sestdien gaidāmās Eirogrupas sanāksmes.  

Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms brīdināja, ka daudzos jautājumos joprojām pastāv lielas domstarpības, bet diplomātiskie avoti atklāja, ka Eiropas Savienības valstu vadītāji aicinājuši Grieķiju pieņemt aizdevēju nosacījumus, jo tās laika rezerves ir izsīkušas.

Jau vairākus mēnešus kopš februāra Grieķija nespēj vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,2 miljardu eiro piešķiršanu, kas ir nepieciešami, lai arī sāktu atmaksāt parādu Starptautiskajam Valūtas fondam. Aizdevēji nepārskaita naudu, jo uzskata, ka Grieķija nav īstenojusi visas prasītās reformas, lai būtu droši, ka valsts spēs sakopot līdzekļus, lai atdotu arī pārējo parāda daļu. Grieķija kopš krīzes sākuma palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem ir lūgusi divas reizes un saņēmusi vairāk nekā 200 miljardu eiro, kurus nākamajos gados nāksies atdot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt