Jau gandrīz nedēļu Grieķija ir uzņēmusies vadošo, prezidējošo lomu Eiropas Savienībā. Oficiāli šo statusu Atēnas saglabās sešus mēnešus, taču reāli visi darbi jāpaveic trīsarpus mēnešos. Pēdējais lielākais notikums ieplānots 17.aprīlī, kad notiks Eiroparlamenta plenārā sesija. Savukārt maija beigās nepilni četri simti (375) miljoni Eiropas Savienības pilsoņu dosies pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu savus pārstāvjus Eiropas parlamentā.
Tas ir ārkārtīgi atbildīgs notikums, ko varētu nosaukt par pagrieziena punktu visā savienības vēsturē. Jo vismaz Grieķijā iedzīvotāju vidū aug neapmierinātība ar vienotās Eiropas politikas uzstādījumiem. Iemesls ir vienkāršs un visai bēdīgs – šī dienvidvalsts jau kopš pirmās starptautiskās palīdzības programmas pirms trīsarpus gadiem nespēj sakārtot savas finanses, lai apmaksātu savus izdevumus. Te nepārtraukti notiek pārrunas ar aizdevēju pārstāvjiem par kārtējiem taupības pasākumiem apmaiņā pret kārtējo palīdzības devu. Tātad nepārtraukti tiek palielināts kāds nodoklis, samazināts pabalsts un visos citos iespējamos veidos samazināti valsts sektora tēriņi.
Taupība būs jūtama arī visā grieķu prezidentūras laikā. Šī pasākuma organizēšanas tēriņu griesti ir 50 miljoni eiro. Tiek jokots, ka šampanieša vietā būs ūdens - Spartas cienīgi apstākļi. Tik tiešām - organizatori atteikušies no daudzām izdevumu pozīcijām. Lielākoties visi pasākumi notiks Atēnās, viesus pārvadās privātās kompānijas, kas būs kā viņu ziedojums, netiks segti žurnālistu ceļojumu un uzturēšanās izmaksas, plānots atteikties no greznu dāvanu pasniegšanas.
