Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs vizīti uz Krieviju plāno īsi pēc Lieldienām, 8. aprīlī. Premjera birojs gan atteicās skaidrot šīs vizītes mērķus.
Grieķijas mediju ziņas vēsta, ka Ciprs uz Krieviju dosies pēc Kremļa saimnieka Vladimira Putina ielūguma.
Par to, kādēļ valdības vadītājs tik pēkšņi mainījis ceļojuma laiku, ir dažādas spekulācijas. Grieķijas mediji vēsta, ka vizīte esot saistīta ar naudas trūkumu, jo Atēnas nav saņēmušas atlikušo aizdevuma daļu no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda. Tā kavējas, jo aizdevēji nespēj vienoties ar Grieķijas jauno kreisi radikālo valdību par turpmākajiem taupības nosacījumiem, lai gan principiāls solījums, ka nauda Grieķijas kasē ienāks, ir dots.
Paredzams, ka par situāciju Grieķijā ceturtdien un piektdien tiekoties Briselē runās arī Eiropas Savienības valstu vadītāji. Vēl pirms brauciena uz Krieviju Cipram Berlīnē arī plānota tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.
To, ka Ciprs, būdams visai draudzīgs Kremļa politikai, ir ieinteresēts veidot ciešākas attiecības ar Krieviju, izskanējis jau iepriekš.
Tiek lēsts, ka arī viņa vadītās kreisi radikālās partijas kasē ienākusi Krievijas nauda, taču tas nav apstiprināts.
Paredzams, ka Eiropas Savienību šāds Grieķijas solis varētu neiepriecināt, jo Briselei patlaban ir ļoti saspringtas attiecības ar Maskavu un abas puses ir ieviesušas sankcijas, kas seko pēc Krievijas agresijas Ukrainā.
Grieķija gan nav pirmā Eiropas Savienības valsts, kura ir izrādījusi interesi par iespēju aizņemties naudu no Krievijas. To nav slēpusi arī Kipra un, piemēram, Ungārijas valdība, kura plāno prāvus Krievijas finanšu ieguldījumus enerģētikas projektos.
Medijos parādījušās arī ziņas, ka Grieķijas līderis varētu ar Krievijas varu pārrunāt arī izņēmuma statusu Maskavas noteiktajos pārtikas importa liegumos. Šāda iespēja, ka Krievija mīkstina šīs sankcijas atsevišķiem produktiem un atsevišķām valstīm izskanējusi jau iepriekš, taču Eiropas Komisija un vairums dalībvalstu to nosaukušas par šķeltniecisku ideju un kategoriski noliegušas, ka kas tāds varētu notikt.
Jau ziņots, Grieķija līdz šim divās kārtās no Eiropas Savienības ir aizņēmusies 240 miljardu eiro. Taču jaunā kreisi radikālā valdība ar Aleksi Cipru vadībā vēlas pārskatīt aizdevuma nosacījumus.
Tajā pašā laikā Grieķijai ir vajadzīga vēl papildus nauda, lai samaksātu kārtējos rēķinus un nerimst runas, ka rudenī valstij tomēr vajadzēs vēl trešo aizdevuma daļu. Grieķija vēlas, lai aizdevēji priekšlaicīgi izmaksātu tai atlikušos septiņus miljardus eiro vai palielinātu 15 miljardu eiro griestus obligācijām, ko valsts drīkst emitēt. Pretestība tam gaidāma no Vācijas, kā arī Spānijas un Portugāles valdībām.
Iepriekš vēstīts, ka sarunās Briselē eirogrupa 20.februārī ir vienojusies ar Grieķiju pagarināt aizdevuma programmu par četriem mēnešiem iepriekš prasīto sešu vietā, spēkā paliek iepriekšējās aizdevuma prasības. Šajā laikā turpināsies sarunas par tālākajiem nosacījumiem. Pēc būtības Grieķija ir piekāpusies eirozonas vadītāju prasībām.
