Pirms notikušā balsojuma par referenduma rīkošanu Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs uzrunā parlamentam paudis pārliecību, ka grieķu iedzīvotāji teikts pārliecinošu nē starptautisko aizdevēju izstrādātajiem piedāvājumiem, kā arī pārliecinošu jā Eiropas solidaritātei.
Taču var teikt, ka jau vakar daudzi grieķi sāka balsot ar saviem makiem, steigā izņemot no bankomātiem naudu. Tā kā Grieķijas maksātnespēja faktiski ir nenovēršama, arvien biežāk izskan minējumi, ka varētu tikt ieviesti ierobežojumi kapitāla plūsmai, bet bankas pirmdien tā arī varētu neatvērties.
Šajā situācijā visa uzmanība tiek pievērsta Eiropas Centrālajai bankai, kura var glābt grieķijas banku sistēmu no sabrukuma. Taču, kā eirogrupas tikšanās laikā bija paziņojis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible, par spīti visam, Grieķija joprojām ir eirozonas un Eiropas Savienības dalībvalsts un tiks darīts viss iespējamais, lai šī krīze neizplatītos uz pārējām eirozonas dalībvalstīm.
Kā ziņots, Grieķijas valdība piektdien noraidīja kreditoru piedāvājumu apmaiņā pret vairāku reformu īstenošanu pagarināt starptautiskā aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, paziņodama, ka šīs prasības izraisītu recesiju un ka piedāvātā summa nav pietiekama.
Grieķijas 240 miljardu eiro lielās glābšanas programmas termiņa pagarināšana līdz novembra beigām būtu jau trešā kopš pērnā decembra un nodrošinātu finansiālās grūtībās nonākušajai valstij vairāk laika, lai ar Eiropas partneriem spētu vienoties par turpmāku finanšu palīdzību.