Grieķijas premjers Aleksis Ciprs uzsvēra, ka Grieķijas valdība „spriedīs par pareizo laiku”, kad atzīt Palestīnas valsti, ņemot vērā Grieķijas attiecības gan ar arābiem, gan Izraēlu. Cipra valdība cenšas sabalansēt pēdējos gados uzlabojušās attiecības ar Izraēlu un Grieķijas atbalstu palestīniešiem.
Grieķijas parlaments par rezolūciju nobalsoja otrdien īpašā sesijā, uz kuru bija ieradies arī vīzītē uz Atēnām atbraukušais Abass Parlamenta spīkers paziņoja, ka visas partijas atbalstīja aicinājumu valdībai atzīt Palestīnas valsti.
Rezolūcijā Grieķijas valdība aicināta „veicināt atbilstošas procedūras Palestīnas valsts atzīšanai un pielikt jebkādus diplomātiskos pūliņus miera sarunu atsākšanai”. Apstiprinātā rezolūcija nav saistoša, bet Grieķijas parlamenta spīkera vietnieks Tasoss Kurakis to nosauca par „svarīgu soli” virzienā uz Palestīnas valsts atzīšanu.
Palestīniešu pašpārvaldes prezidents Abass savukārt paziņoja, ka viņš ir lepns atrasties Grieķijas parlamentā, to nodēvējot par „demokrātijas svētnīcu”. Viņš pateicās deputātiem par balsojumu, piebilstot, ka tas „palīdzēs Palestīnas valsts izveidē”.
Grieķija pēdējos gados izveidojusi ciešākas attiecības Izraēlu, it īpaši enerģētikas jomā. Tajā pašā laikā Atēnas saglabā labas attiecības ar palestīniešiem, it īpaši premjera Aleksa Cipra vadītā galēji kreisā partija „Syriza” tradicionāli atbalstījusi palestīniešus. Ciprs novembrī devās vizītē uz reģionu, kur tikās gan ar Abasu, gan Izraēlas premjer Benjaminu Netanjahu.
Ciprs paziņoja, ka Palestīniešu pašpārvaldes prezidenta Abasa vizīte Grieķijā signalizē abu pušu attiecību „stiprināšanos.” Viņš arī paziņoja, ka Grieķija oficiālos dokumentos vairs nelietos nosaukumu „Palestīniešu pašpārvalde,” bet gan vienkārši „Palestīna”.
Tajā pašā laikā Ciprs uzsvēra, ka Grieķijas valdība „spriedīs par pareizo laiku”, kad atzīt Palestīnas valsti, ņemot vēra Atēnu „brālīgās attiecības ar arābiem un sadarbības saites ar Izraēlu.”
Arī Grieķijas ārlietu ministrija izplatīja paziņojuma, kurā uzsvēra, ka parlamenta pieņemtā aicinājuma rezolūcija nenozīmē, ka Grieķija ir atzinusi Palestīnas valsti- lai „netraucētu labajām attiecībām ar Izraēlu.” Paziņojumā norādīts, ka ir nepieciešams miera process ar skaidru politisko mērķi Izraēlas un palestīniešu konflikta atrisināšanai.
Izraēla uz Grieķijas parlamenta balsojumu reaģēja, paziņojot, ka palestīniešu „vienpusējie” soļi centienos panākta valstiskuma atzīšanu ir bezjēdzīgi un praksē neko nenozīmē. Izraēla arī apsūdzēja Abasu par kūdīšanu uz terorismu.
Palestīniešu pašpārvalde uzskata, ka vairāk nekā 130 pasaules valstis atzinušas Palestīnas valstiskumu, kaut šis skaits tiek apstrīdēts. No Eiropas Savienības valstīm Palestīnas valsti atzinušas deviņas- Čehija, Slovākija, Ungārija, Polija, Bulgārija, Rumānija, Malta, Kipra un Zviedrija. Starp tām gan nav tādu kopienas smagsvaru kā Vācijas vai Francijas.
Izraēlas un palestīniešu miera sarunas, kuru politiskais mērķis ir vienoties par divu valstu risinājumu, atkal ir iestrēgušas kopš 2014.gada, abām pusēm par to apsūdzot vienai otru. Kopš tā laika Palestīniešu pašpārvalde aktivizējusi centienus panākt sava valstiskuma starptautisko atzīšanu. Viesojoties Grieķijā, Abass arī apziņoja, ka jau nākamgad viņa administrācija varētu sākt izdot pases, uz kurām būs rakstīts „Palestīnas valsts”. Līdz šim tās izdotas ar uzrakstu „Palestīniešu pašpārvalde.”
