Esošā palīdzības programma, kuras ietvaros Grieķijai ir iespējams piešķirt kārtējo aizdevumu 7,2 miljardu eiro apmērā, beigsies 30. jūnijā. Tādēļ nākamnedēļ paredzētā eirozonas finanšu ministru sēde būtībā ir pēdējā iespēja, lai panāktu vienošanos starp kreditoriem un Atēnām.
Ceturtdien žurnālistiem to uzsvēra arī Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks: „Šobrīd mums ir vajadzīgi lēmumi, nevis sarunas. Manuprāt, Grieķijas valdībai ir jākļūst nedaudz reālistiskākai. Vairs nav atlicis ne laika, ne vietas, lai kaulētos. Un es baidos, ka vienā brīdī kāds var atnākt un pateikt, ka šī spēle ir beigusies.”
To, ka vienošanos beidzot ir nepieciešams panākt 18. jūnija eirozonas ministru sanāksmē Luksemburgā sacīja arī vairāki Grieķijas ministri. Aizsardzības ministrs Panoss Kamenoss intervijā „Mega” kanālā pauda, ka līgums „būs 18.jūnijā vai nekad”. Līdzīgi ir izteicies Grieķijas valsts ministrs un tuvs premjera Alekša Cipra sabiedrotais Alekoss Flamburariss. „Es ceru, ka vienošanās būs drīz, 18.jūnijā, kad notiks Eirogrupas sēde,” sacīja Flamburariss.
Atēnām vēl joprojām ir nepieciešami 1,6 miljardi eiro, lai atmaksātu SVF jau iepriekš paņemto naudu.
Savukārt partijas „Neatkarīgie grieķi”, kas ir Cipra vadītās „Syriza” veidotās koalīcijas partneris, līderis Panoss Kamenoss sacīja, „ja atrisinājums netiks atrasts līdz mēneša beigām, mēs nemaksāsim SVF”.
Tikmēr dažas stundas pēc Tuska paziņojuma Starptautiskais valūtas fonds nolēma atsaukt savus ekspertus no sarunām ar Grieķiju. Arī SVF pārstāvis sacīja, ka bumba ir Grieķijas pusē.
Pašreiz eksperti neredzot pietiekamu pretimnākšanu no Grieķijas valdības puses, lai būtu iespējams turpināt darbu.
Tikmēr SVF runasvīrs Gerijs Raiss Vašingtonā norādījis, ka starp abām pusēm aizvien pastāv būtiskas atšķirības. „Galvenajos jautājumos mums aizvien ir būtiskas viedokļu atšķirības. Nesen notikušajās sarunās progresa nav bijis. Tādējādi mēs esam tālu no vienošanās,” uzsver Raiss. Fonda pārstāvis uzsvēra, ka „bumba patlaban ir Grieķijas laukuma pusē”.
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers piektdien piebilda, ka izjūt lielu solidaritāti ar tiem cilvēkiem, kuri pašreiz Grieķijā cieš. Junkers arī sacīja, ka Vācija nav starp tām valstīm, kas prasa visvairāk no Grieķijas. Austrija, Nīderlande un Somija esot krietni prasīgākas.
Jau ziņots par smagām sarunām starp Grieķijas valdību un aizdevējiem par iepriekšējo aizņēmumu atmaksu un iespēju saņemt papildu palīdzību. Eiropas Komisija (EK) nav apmierināta ar pēdējo Grieķijas iesniegto reformu plānu, no kā ir atkarīgs, vai valsts saņems pēdējo starptautiskā aizdevuma daļu. Plāns nepieciešams, lai Grieķija varētu saņemt atlikušo starptautiskā aizdevuma daļu 7,2 miljardu eiro apmērā.
Aizvadītajā nedēļā Grieķijas līderis centās pārliecināt Briseli tomēr izšķirties par 7,2 miljardu eiro lielo aizdevumu, kas būtu pēdējais un ļoti svarīgais.
Tikmēr Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Standard and Poor's" (S&P) pazemināja Grieķijas kredītreitingu par vienu pakāpi līdz jaunam spekulatīvam līmenim "CCC" pēc tam, kad naudas trūkuma māktā valsts pagājušonedēļ atlika parāda maksājumu SVF.
Kopš nākšanas pie varas janvārī jaunā radikāli kreisā Grieķijas valdība nemitīgi centusies atlikt valsts parādu maksājumus un mainīt nosacījumus papildu finanšu palīdzības saņemšanai, pat raisot aizdomas par valsts iespējamu izstāšanos no eirozonas. Taču starptautiskie aizdevēji pauda gatavību panākt pretī Atēnām tikai apmaiņā pret jaunām reformām, kas ir ārkārtīgi nepopulāras Grieķijas sabiedrībā.
Pārrunas ilgst jau piecus mēnešus.
