Sadaļas Sadaļas

Grieķijas jaunās valdības paziņojumi par nespēju atmaksāt parādus raisa sašutumu ES

Eiropas Savienība (ES) nav gatava norakstīt Grieķijas parādus, taču tā varētu apsvērt iespēju pagarināt parādu atmaksas termiņus. Ar šādiem paziņojumiem nākuši klajā eirozonas vadītāji pēc tam, kad jaunā Grieķijas valdība paziņojusi, ka valsts parādu atmaksa nav reāla. Cita starpā Grieķija vēlas, lai ES norakstītu vismaz pusi no parādiem arī citās grūtībās nonākušajās valstīs.

Ir nereāli sagaidīt, ka Grieķija pilnībā atmaksās savu milzīgo parādu. Šādu viedokli paudis Grieķijas parlamenta vēlēšanās uzvarējušās un nu jau arī valdošās partijas "Syriza" ekonomikas jautājumu runasvīrs Eiklīds Cakalots. Pēc viņa vārdiem, viņš neesot saticis nevienu ekonomistu, kas šim viedoklim nepiekristu, jo parādu atmaksāt vienkārši neesot iespējams.

Jau iepriekš ziņots, "Syriza" ar tās līderi Aleksi Cipru priekšgalā savas priekšvēlēšanas kampaņas laikā īpaši uzsvēra, ka vēlas panākt 240 miljardu eiro lielā starptautiskā aizdevuma atmaksas noteikumu pārskatīšanu. Kā britu raidsabiedrībai BBC norādījis Cakalots, Eiropai ir jāizrāda interese sadarboties ar "Syriza", jo nevis šī partija, bet gan ES īstenotā taupības politika, rada draudus eirozonas stabilitātei. Pēc runasvīra teiktā, ja kritīs Grieķija, kritīs arī eirozona un tas jau būs pielīdzināms ļaunam murgam.

Partijas "Syriza" ambīcijas sniedzas tālu aiz Grieķijas robežām. Tās ekonomiskajā piedāvājumā pieprasīts sasaukt Eiropas parādu konferenci, kurā aicināts diskutēt ne tikai par Grieķijas, bet arī par citu finansiālās grūtībās esošo eirozonas dalībvalstu parādu daļas norakstīšanu.

Kopumā visā eirozonā šī summa varētu sasniegt aptuveni 4,35 triljonus eiro, kas ir aptuveni puse no visa eirozonas iekšzemes kopprodukta. "Syriza" arī vēlas panākt piecu gadu pārejas periodu, tikai pēc kura Grieķija sāktu savu parādu atmaksu. Galveno uzsvaru aicināts likt uz tā dēvēto izaugsmes klauzulu, kas parādu apmaksāšanu paredzētu finansēt no izaugsmes līdzekļiem, nevis no budžeta samazinājumiem.

Šie ierosinājumi jau ir izsaukuši neizpratni un asu kritiku ES vadībā. Eirozonas finanšu ministru tikšanās laikā eirozonas vadītājs Jerūns Deiselblūms paziņojis, ka atzinīgi novērtē Grieķijas jaunās valdības apņemšanos palikt eirozonā, taču Cipram un viņa valdībai noteikti nevajadzētu cerēt uz īpašu attieksmi.

Pēc Deiselblūma vārdiem, gan Eiropai, gan pašiem grieķiem ir jāsaprot, ka Grieķijas ekonomiskās problēmas nepazudīs vienas nakts laikā tikai tāpēc, ka ir notikušas vēlēšanas un ir nomainījusies valsts vadība.

Tāpat eirozonas vadītājs aicinājis dot laiku grieķu jaunajiem līderiem paust savu viedokli. "Pagaidām ir ļoti grūti teikt, kādi ir viņu nodomi un kādas ir īstermiņa ambīcijas attiecībā uz mūsu palīdzības programmām. Manuprāt, mums ir nepieciešams nedaudz pacietības. Mēs eirogrupā vienmēr esam runājuši par to, ka ir jāļauj jaunajai Grieķijas valdībai ieņemt savas pozīcijas un sniegt savu ieskatu par to, kā viņi plāno virzīties uz priekšu. Tas attiecas gan uz gaidāmo starptautisko aizdevēju izvērtējumu, gan uz turpmāko eirozonas atbalstu Grieķijai," saka Deiselblūms.

240 miljardu eiro lielā aizdevumu programma Grieķijai varētu noslēgties februāra beigās, taču jau šajā vasarā tai ir jāveic 10 miljardu eiro liela parāda atmaksa. Lai arī Grieķijas ekonomika pēc sešiem gadiem pirmo reizi ir izkļuvusi no recesijas, tās finanšu rezerves ir tikai aptuveni divi miljardi eiro un valsts parāds ir ap 190% no IKP.

Šajā situācijā arvien biežāk eirozonas līderu vidū izskan diskusijas par to, ka parādu norakstīšanas vietā Grieķija var cerēt vien uz parādu atmaksas termiņa pagarināšanu. Uz to norāda arī bijušais ES monetāro lietu komisārs Olli Rēns. "Mēs sagaidām, ka Grieķija atmaksās savus parādus pat tad, ja tiks pagarināts parādu atmaksas termiņš. Piemēram, Lielbritānija pēdējos maksājumus ASV par Otrā pasaules kara landlīzes programmu samaksāja vien gandrīz 70 gadus vēlāk Tonija Blēra valdīšanas laikā. Ja pareizi atceros, tā pati Lielbritānija Pirmā pasaules kara parādus atmaksāja tikai šajā desmitgadē. Tā kā starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās tik gari parādu atmaksas termiņi nav izņēmums," norāda Rēns.

Citās domās gan ir Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma vadītājs Klauss Reglings, kurš norāda, ka ir ļoti maz manevrēšanas iespēju, lai pārskatītu pašreizējo parādu atmaksas plānu. Pēc viņa vārdiem, jau tagad Grieķijas parādu atmaksas termiņš ir pagarināts līdz 32 gadiem, bet procentlikmes samazinātas tik tālu, lai Grieķijai ik gadu nebūtu jāmaksā vairāk par 8,7 miljardiem eiro.

Ziņots, ka "Syriza" Grieķijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja pārliecinoši, iegūstot 149 no 300 vietām Grieķijas parlamentā, un Aleksa Cipra vadītajam politiskajam spēkam līdz vairākumam pietrūka vien divi deputātu krēsli. Ciprs solīja pārtraukt bargo taupības politiku un mainīt starptautiskās aizdevuma paketes nosacījumus. Eiropas ziemeļu valstīs reakcija uz „Syrizas” uzvaru ir skeptiskāka, kamēr dienvidos - pretimnākošāka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt