Grieķijas valdība, kas pie varas nāca gada sākumā, saviem vēlētājiem solīja mazināt taupības pasākumus un apņēmās panākt 240 miljardu eiro lielās starptautiskās aizdevumu programmas noteikumu pārskatīšanu. Taču šo divu mēnešu laikā Alekša Tsipra vadītajai valdībai ir nācies saskarties ar asu Eiropas Savienības (ES) pretestību. Lai arī 20.februārī tika panākta vienošanās par četriem mēnešiem pagarināt aizdevumu programmu, Grieķijai netika nodrošināta pieeja eirozonas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finansējumam. Lai šo naudu Grieķija varētu saņemt, Atēnas piekrita pārskatīt nepieciešamo reformu programmu.
Izskatās, ka ES spiediens ir panācis savu un Grieķijas finanšu ministrs Jannis Varufakis vakar Itālijas ziemeļos notiekošās ekonomikas un finanšu līderu tikšanās laikā paziņojis, ka tuvāko mēnešu laikā Grieķijai nāksies atteikties no vairākiem saviem priekšvēlēšanu solījumiem vai tos atlikt, lai tādējādi iegūtu savu partneru uzticību.
Ministrs gan nav precizējis, par kādiem tieši solījumiem ir runa, vien norādot, ka sākotnēji valdības piedāvāto programmu bija plānots īstenot četru gadu laikā un šī apņemšanās gan joprojām esot spēkā.
Par spīti šādiem apgalvojumiem ES līderi uz notiekošo Grieķijā skatās visai piesardzīgi. Kā norādījis Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, viņš ar Grieķijas piedāvāto reformu plānu un sasniegto progresu sarunās ar Atēnām nav apmierināts.
Arī ES lielākās ekonomikas Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible izteicies, ka ir lieki iztērēts daudz laika un nevar izslēgt arī Grieķijas izstāšanos no eirozonas.
Pēc Šeibles vārdiem, atbildība par notiekošo ir jāuzņemas tikai Grieķijas vadībai, taču, tā kā nav skaidrības par Atēnu patiesajiem plāniem, arī šādu scenāriju nevar izslēgt.
Jannis Varufakis arī paudis pārliecību, ka nekāda negaidīta Grieķijas maksātsnespēja nav iespējama, jo ir darīts viss iespējamais, lai šādu varbūtību novērstu. Pēc viņa vārdiem, arī starptautiskie kreditori, bez šaubām, darīšot visu no viņiem atkarīgo, lai šādu scenāriju nepieļautu. Vienlaicīgi Grieķijas aizsardzības ministrs Panoss Kammenos intervijā izdevumam "Bild" paudis pārliecību, ka gadījumā, ja Grieķija eksplodēs, tai sekos Spānija un Itālija un kādā brīdī arī Vācija. Pēc viņa vārdiem, Grieķijai nav vajadzīgs vēl viens aizdevums, bet gan daļas parādu norakstīšana, kā tas 1953.gadā Londonas parādu konferencē esot darīts ar Vāciju.
Tieši Vāciju Grieķijas politiskie līderi vaino pašreizējās ekonomiskās grūtībās. Taču, piemēram, eirogrupas līderis Jērūns Dijselblūms norāda, ka Grieķija pārāk daudz iemeslu meklē ārpus savas valsts.
Bet tikmēr Grieķijas jaunais prezidents Prokops Pavlopuls aicinājis visus savas valsts iedzīvotājus kopīgiem spēkiem cīnīties pret nabadzību un augsto bezdarbu. Pēc viņa vārdiem, šī cīņa ir ne tikai pašas Grieķijas, bet arī visas Eiropas labā.
