Grieķijai tomēr sola vienošanos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pastāv liela varbūtība šonedēļ panākt vienošanos, kas ļautu parādu māktajai Grieķijai izvairīties no maksātnespējas. To pēc 22.jūnija ārkārtas samita Briselē atzinuši Eirozonas līderi. Grieķijas populistu valdība piekritusi gandrīz 90 procentiem starptautisko aizdevēju prasību par budžeta izdevumu cirpšanu un nodokļu celšanu. Tomēr Atēnu kategoriskā nostāja - neaiztikt pensijas, pēc ekspertu domām, ir bumba ar laika degli, kas maksātnespēju tikai attālina, bet nenovērš.

22.jūnija eirozonas finanšu ministru jeb eirogrupas sanāksme sākās ar pesimistiskiem paziņojumiem, ka no Grieķijas neesot sagaidīti jauni priekšlikumi reformām, kas ļautu tām aizdot naudu - 7 miljardus eiro, ko tālāk pārskaitīt parādu dzēšanai Starptautiskajam Valūtas fondam.

Tomēr vēlāk izrādījās, ka Atēnām ir ko piedāvāt. Apmaiņā pret nodokļu celšanu aizdevēji piekrita necilāt populistu partijai "Siriza" tik svarīgos pensiju un publiskā sektora algu samazināšanas jautājumus. Trešdien, 24.jūnijā, eirogrupa gatavos galīgi vienošanos, kam principā piekrišanu deva pirmdienas, 22.jūnija, eirozonas ārkārtas samita dalībnieki.

"Visi diskusijas dalībnieki, ieskaitot mani, atzina, ka vēlas, lai Grieķija paliktu eirozonā. Tas, ko Grieķija piedāvā, noteikti ir progress, taču vēl ir daudz darba, kas jāpaveic, bet laika nav daudz, tāpēc mums ir jāiespringst," uzsver Vācijas kanclere Angela Merkele.

"Mēs vēlamies visaptverošu un dzīvotspējīgu risinājumu, kas  kopā ar spēcīgu izaugsmes paketi padarīs grieķu ekonomika dzīvotspējīgu, lai valsts varētu atkal  nostāties uz kājām," norāda Grieķijas premjers Aleksis Ciprs.

Ciprs ar līdzgaitniekiem apņēmies celt nodokļu slogu turīgajiem, taču palielināta arī pievienotās vērtības nodokļa likmes, tostarp arī energoresursiem, kas nozīmē gan augstākas cenas patērētājiem, gan lielākus izdevumus mazajam un vidējam biznesam. Grieķi, kuri masveidā izņēma savus noguldījumu no bankām, gaidot drahmu atgriešanos, atzīst, ka arvien ir pamats bažām.

"Skaidrs, ka valdība būs spiesta īstenot šos pasākumus. Jautājums ir, kā reaģēs cilvēki. Man šķiet, diezko labi viņi nereaģēs, īpaši par pievienotās vērtības nodokļiem. Premjeram vēl jāsaņem parlamenta atbalsts un tas arī var nebūt viegli," vērtē Atēnu iedzīvotājs Frangisks Torlos.

Ekonomisti norāda, ka grūtākais, kas Grieķijai būs jāpaveic, būs pensijas sistēmas tālāka reformēšana ar pensionēšanas vecuma palielināšanu un lielākām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Patlaban iegūtās tiesības nemazināt pensijas būs jālīdzsvaro ar tikpat nepopulāriem pasākumiem. Citādi budžets nespēs izturēt strauji pieaugošo pensionāru skaita uzturēšanu.

Kā vēstīts, 22.jūnija vakarā Briselē notika eirozonas valstu vadītāju ārkārtas sanāksmes par Grieķijas finanšu problēmām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti