Jau pēc nedēļas, 24. aprīlī, eirozonas valstu finanšu ministri sanāks Rīgā, lai spriestu par turpmāko finansējumu Grieķijai. Tomēr, jo tuvāk nāk šīs datums, jo vairāk parādās brīdinājumu, ka vienoties, visticamāk, neizdosies. Visskaidrāk to ir pateicis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, kurš ir zināms kā liels taupības politikas aizstāvis. Viņš arī piebilda, ka Atēnas var meklēt citus aizdevējus Maskavā, Pekinā vai citviet, ja tās tā vēlas. Tomēr diez vai šobrīd atradīsies kāds cits, kurš būs gatavs aizdot Grieķijai nepieciešamo summu.
Savukārt Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarda deva skaidru mājienu, ka Grieķijai nevajadzētu rēķināties ar parāda atmaksas pagarināšanu:
“Starptautiskā Valūtas fonda vadība pēdējos 30 gados nav pagarinājusi parāda atmaksas datumu nevienai valstij. Kopumā tas ir noticis vien ar pāris attīstības valstīm. Un šo valstu rīcība, kas sekoja pēc pagarinājuma, nav nesusi pārāk produktīvus rezultātus. Lai gan visas noteikumos paredzētās iespējas ir atvērtas visām valstīm, ir skaidri jāsaka, ka šāda rīcība nebūtu ieteicama.”
Kā zināms, Grieķijai maijā ir jāatdod Starptautiskajam Valūtas fondam aptuveni viens miljards eiro. Tādēļ Grieķijas valdība esot neformāli vērsusies pie fonda vadības, vaicājot, vai būtu iespējams atlikt parāda atmaksu.
Tomēr Lagarda saka, ka tas faktiski būtu bezprecedenta gadījums tādai pārtikušai valstij kā Grieķija:
“Neviena attīstītā valsts nekad nav prasījusi pagarināt tās parāda atmaksu. Turklāt šāds pieprasījums tiktu izvērtēts kā papildu finansējums minētajai valstij, kas prasītu resursus no citām valstīm, kas šo naudu aizdod. Un dažas no šīm valstīm atrodas sliktākā stāvoklī nekā valsts, kas prasa pagarinājumu.”
Arī Eiropas Komisijas runasvīrs Margaritis Šinas ir sacījis, ka aizdevēji neesot apmierināti ar lēno progresu sarunās ar Grieķiju. Šis valsts valdība vairākkārt ir bijusi spiesta papildināt piedāvāto reformu plānu, jo iesniegtie dokumenti nav spējuši pārliecināt aizdevējus. Ir zināms, ka abas puses joprojām cita starpā nevar vienoties par pensiju un sociālo pabalstu reformu, kā arī par valsts uzņēmumu privatizāciju.
Tāpat nav arī skaidrs, cik Grieķijai patiesībā ir atlicis naudas. Jaunākā informācija liecina, ka tai varētu pietikt līdzekļu jau līdz maija vidum, nevis aprīļa beigām, kā bija aplēsts līdz šim. Arī tas spēlē par labu faktam, ka politiskā spēle starp Atēnām un aizdevējiem turpināsies vismaz līdz maijam.
