Grieķijas referenduma diena ir pavisam tuvu. Piektdien publicētie iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka 41.5% Grieķijas iedzīvotāju plāno balsot “par”, savukārt 40.2% domā balsot “pret” aizdevēju priekšlikumiem. Tas liecina, ka Grieķijas sabiedrība pašreiz ir krasi sadalīta savos uzskatos un svētdienas tautas nobalsošanas iznākumu ir grūti paredzēt.
Grieķijas premjers Aleksis Ciprs televīzijas uzrunā vēlreiz ir aicinājis iedzīvotājus balsot “pret” aizdevēju priekšlikumiem, lai arī formāli tie vairs nemaz nav aktuāli. Ciprs uzsver, ka stingrs pilsoņu “pret” spēcinās Grieķijas pozīcijas pie sarunu galda.
Bet Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers to noliedz un aicina balsot “par”. "Palīdzības programmas termiņš ir beidzies. Pašlaik nekādas sarunas nenotiek. Ja grieķi balsos “pret”, tad viņi ārkārtīgi pasliktinās savas pozīcijas pie sarunu galda. Pat, ja viņi nobalsos “par”, mūs sagaida smagas sarunas. Bet, ja viņi nobalsos “pret”, grieķu pozīcijas ārkārtīgi pasliktināsies," tā Junkkers.
Līdzīgi izteicās arī Luksemburgas premjers Ksavjē Betels. Viņa vadītā valsts trešdien no Latvijas pārņēma Eiropas Savienības prezidentūru. Betels sacīja, ka pārējai Eiropai būs jārēķinās ar Grieķijas iedzīvotāju viedokli. Tomēr gadījumā, ja vairums grieķu nobalsos “pret”, sarunas būšot krietni smagākas.
“Man nav lielas pieredzes referendumu organizēšanā, bet es zinu vienu: ja cilvēkiem tiek uzdots jautājums, tad ir jābūt pilnīgi skaidram ko nozīmē “jā” un ko nozīmē “nē”.
Daži saka, ka šis būs balsojums par to, vai Cipram palikt premjera krēslā. Bet tā tas nav. Tas būs balsojums par Grieķijas turpmāko palikšanu eirozonā. Un arī par eirozonas un Eiropas Savienības nākotni kopumā. Jautājums ir par to, kādu eirozonu mēs vēlamies redzēt nākotnē un vai mēs vēlamies, lai valstis sāktu no tās atdalīties," sacīja Betels.
Savukārt Ciprs savas pozīcijas aizstāvēšanai izmanto šonedēļ publicēto Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ziņojumu. Tajā tiek faktiski norādīts, ka bez daļējas parādu norakstīšanas Grieķijai būs ļoti grūti atgūt ekonomisko izaugsmi.
Kā ziņu aģentūrai "Reuters" ir norādījuši neoficiālie avoti, Eiropas valstu pārstāvji SVF mēģināja kavēt šī ziņojuma publicēšanu pirms svētdienas referenduma. Tomēr Amerikas pārstāvji ir guvuši virsroku ar argumentu, ka visiem faktiem ir jābūt uz galda pirms nobalsošanas.
Ciprs jau ilgstoši ir aizstāvējis ideju par Grieķijas parādu norakstīšanu. Pašreiz tie sasniedz 180% no IKP. Tomēr Eiropas valstis, it sevišķi Vācija, kas ir lielākais Grieķijas kreditors, par to nevēlas runāt, jo faktiski tas nozīmē aizdotās nodokļu maksātāju naudas norakstīšanu.
