Grieķijas aizsardzības ministrs Panos Kammens paudis pārliecību, ka jau 15.februārī minētie centri vērs savas durvis. Lai arī celtniecība rit pilnā sparā, izteiktu neapmierinātību dažviet izrāda vietējie iedzīvotāji.
Shisto - tā sauc nelielu rajonu Atēnu nomalē, apmēram 15 kilometrus no centra. Tieši šeit bijušajā militārajā nometnē jau devīto dienu pēc kārtas notiek neierasti aktīva rosība - plašajā teritorijā darbojas buldozeri un cita smagā tehnika, karavīri uzslējuši baltās teltis bēgļu izvietošanai, tiek sagatavoti konteineri ar dušām un tualetēm, būvētas administrācijas ēkas, atjaunota elektrības padeve un nodrošināts bezvada internets.
Pēc nedēļas šeit jāparādās vienam no kopumā diviem bēgļu uzturēšanas centriem, kas atradīsies Grieķijas kontinentālajā daļā. Nometnē plānots izvietot sākumā dažus simtus, vēlāk līdz pat 4000 cilvēku. Municipālās varas pārstāvji saka, ka ziņa par bēgļu centru būvniecību viņu teritorijā nākusi negaidīti.
Jau otro dienu vairāku blakus esošo pašvaldību vadītāji sanāk, lai izstrādātu kopīgu rīcības politiku.
„Lai gan valdība pieņēma lēmumu, neinformējot vietējās varas iestādes Pirejas apgabalā, pašvaldību vadītāji izprot, cik nopietna ir šī problēma,” saka prefekta vietnieks Pirejas apgabalā Jorgos Gavrils. „Tieši tāpēc municipālās varas iestādes gatavas sniegt atbalstu nometnes būvniecībai, bet ar šādiem nosacījumiem. Pirmkārt, cilvēku skaitam jābūt atbilstošam, lai saņemtu cilvēka cienīgus apstākļus. Otrkārt, valdībai jāsāk masīva vietējo iedzīvotāju informēšanas kampaņa. Treškārt, valdībai jāizplata bēgļi ne tikai Atēnās, bet arī citās pieejamās vietās Grieķijas kontinentālajā daļā,” prasības uzskaita Gavrils.
Pēc amatpersonu apgalvojumiem, bēgļi varēs atrasties Grieķijas centros lielākais 72 stundas, tālāk viņi tiks nosūtīti uz citām ES valstīm.
Līdz tam brīdim viņi bez maksas saņems pilnvērtīgas maltītes un medicīnisko palīdzību, bērniem paredzētas īpašas telpas rotaļām un arī psihologu pakalpojumi.
Lai arī centrs būs rūpīgi apsargāts, tā iemītnieki varēs brīvi pārvietoties arī ārpus tā robežām. Tas biedē daudzus vietējos iedzīvotājus un uzņēmējus. „Es esmu pret! Mēs baidāmies par savām mājām, par visu. Mēs esam šeit piedzimuši, te dzīvo mūsu bērni. Tagad vakaros būs bail vienam pašam atrasties uz ielas. Ne bēgļi ir vainīgi, ne mēs. Ko lai mēs darām?” retoriski jautā kāda sieviete.
„Mums tā būs katastrofa! Kāpēc? Mums nav ko ēst pašiem - bet mēs dosim ēdienu citiem?,” sašutumam pievienojas kāds vīrietis.
„Peramā kuģu būvētavas ir slēgtas, darba mums nav, ko lai mēs ar viņiem darām? Mums saka, ka bēgļi atradīsies šeit 72 stundas – tie ir meli, viņi paliks šeit ilgāk. Kāpēc tiek būvēta uzturēšanas vieta bēgļiem, bet nevis mūsu pašu bērniem, kam nav ko ēst un nav kur strādāt?” viņš norāda.
Bēgļu uzturēšanas centrs tiek būvēts vien kilometra attālumā no blīvi apdzīvota rajona Keratsini. Te dzīvojamo māju vidū atrodas kafejnīcas, rūpniecības un mazo nozaru uzņēmumi, arī skola, kur mācās apmēram 1200 bērni.
Kioska pārdevējs Jannis sarunā ar Latvijas Radio klāsta savu viedokli par bēgļu uzturēšanu šajā pilsētas malā. „Viņi paliks ilgāk, jo citas valstis slēdz savas robežas. Un tad šie cilvēki paliks pie mums – kāds būs rezultāts es nezinu. Ko lai es daru, ja pēkšņi atnāks 500 bēgļi, uzbruks un apzags manu kiosku? Neticu, ka policija vai arī armija varēs man palīdzēt,” pesimistisks ir tirgonis.
„Karavīri tagad taisa ēdienu bēgļiem. Kad es dienēju Samos salā, iepretim Turcijas krastiem, es redzēju daudzus bēgļus ierodamies. Karavīri deva savu ēdienu bēgļiem. Tā ir liela kļūda pieņemt visus šos bēgļus, mums jāpieņem tikai sievietes un bērnus.
Un vēl, man ir jautājums – ja mēs būtu bēgļu gaitās un dotos uz viņu valstīm, vai mūs sagaidītu tieši tāpat? Visi šie cilvēki skaita lūgšanas kā viņi pieraduši. Bet ja mēs mestu krustu viņu valstī, mūs pašus sistu krustā!” viņš dusmojas.
Bažas par to, kā jau pēc nedēļas mainīsies viņa dzīve un darbs, intervijā Latvijas Radio pauž tuvumā izvietotās degvielas uzpildes stacijas direktors Filiposs Pavlopuls.
„Tie cilvēki ir izmisuši, bargi, viņi tik ilgus gadus redz karu. Kā viņi uzvedīsies šeit? Šeit sievietes, bērni ir apdraudēti. Paskatieties, te ir skaists parks, kur bērni spēlējas, viņiem līdzi ir mobilie telefoni, lai sazvanītos ar vecākiem. Viņiem ir nauda, lai nopirktu kādu šokolādi vai sviestmaizi. Atnāks migranti un apzags šos bērnus,” paredz uzņēmējs.
Pirmdien šeit notika arī divas pretēji noskaņotas protesta akcijas, ko organizējuši galēji labējās partijas pārstāvji un antifašisti. No sadursmēm izdevās izvairīties.
Protesti pret bēgļu uzturēšanas centru notikuši arī Grieķijas ziemeļos, kur plānots uzbūvēt otru nometni. Līdz februāra vidum jābūt pabeigtiem arī migrantu uzņemšanas centriem tā sauktajiem “karstajiem punktiem” piecās grieķu salās Egejas jūrā. Arī šeit ir neapmierinātie. Tā brīvdienu laikā Kosas salā notika vietējo iedzīvotāju - protesta dalībnieku sadursmes ar policiju.
