Grieķija nikni reaģējuši uz ziņām par Vācijas priekšlikumu, ka Atēnām būtu jānodod kontrole pār savu budžetu Eiropas Savienībai. Berlīnes ierosinājums raksturots kā "slimas iztēles auglis". Eiropas Komisija gan norādījusi, ka par Grieķija atteikšanos no fiskālas suverenitātes nevar būt ne runas. Tajā pašā laikā Brisele atzīst, ka gatavojas vēl vairāk pastiprināt pārraudzību pār Grieķijas valdības darbu konsolidācijas pasākumu veikšanā.
Grieķijas dusmas izraisījusi ziņa par Vācijas ierosinājumu, ka Atēnām būtu jānodod suverenitāte pār savu fiskālo politiku eirozonas komisāram. To ieceltu pārējo eirozonas valstu finanšu ministri, un komisāram būtu tiesības uzlikt veto Grieķijas valdības pieņemtajiem lēmumiem par budžetu. Par šāda ierosinājumu esamību ziņo laikraksts "Financial Times", kura rīcībā nonāca dokumenta kopija. Berlīnes izstrādātais plāns arī paredz, ka šāds komisārs būtu jāieceļ pirms Grieķija saņem otro starptautiskā aizdevuma paketi.
Budžeta konsolidācijas process jāpakļauj stingrai kontroles sistēmai, teikts Vācijas priekšlikumā. Ņemot vērā Grieķijas neapmierinošo progresu taupības pasākumu ieviešanā un reformu veikšanā, Atēnām ir jāpiekrīt teikšanu pār budžetu uz zināmu laiku nodot pārējo Eiropas valstu rokās.
Grieķijā šāda ierosinājuma esamība izraisījusi ļoti asu nosodījumu. Iedzīvotāju jau tā ir neapmierināti, ka viņiem jāpiekrīt taupības pasākumiem, kurus pieprasta starptautiskie kreditori apmaiņā pret aizdevumiem. Valsts izglītības ministre un bijusī Eiropas Savienības komisāre Anna Diamantopulu Vācijas plānu raksturoja kā "slimas iztēles augli". Kāds cita Grieķijas valdības amatpersona ziņu aģentūrai AFP norādīja, ka Atēnas nemaz negrasās apspriest šādu priekšlikumu. Par tā pieņemšanu nevar būt ne runas, jo tas ir jautājums par nacionālo suverenitāti.
Tajā pašā laikā arī Eiropas Komisija atzinusi, ka nevar pieprasīt, lai Atēnas atteiktos no suverenitātes pār savu fiskālo politiku. Atbildība par to gulstas uz Grieķijas valdības pleciem, un tā tam arī jāpaliek. Tajā pašā laikā komisija gan norādīja, ka Brisele gatavojas vēl vairāk pastiprināt pārraudzību pār Grieķijas valdības darbu konsolidācijas pasākumu veikšanā.
Kā norāda analītiķi, patiesībā ārvalstis jau tagad lielā mērā kontrolē Grieķijas finanses. BBC korespondents Atēnās Marks Lovens uzsver, ka Vācijas priekšlikumu pamudinājušas bažas, ka Atēnām joprojām neizdodas sakārtot savu budžetu- deficīts ir pārāk liels, un reformu ieviešana rit lēni. Tā kā Vācija tiek uzskatīta par galveno virzītājspēku Grieķijas iedzīvotājiem nepatīkamo reformu ieviešanā, domājams, šīs plāns neuzlabos grieķu uzskatus par Berlīni.
Tajā pašā laikā Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible uzstājoties Pasaules Ekonomikas forumā Davosā paziņoja, ka otrās aizdevuma paketes izstrādāšana Grieķijai sagādā zināmas grūtības. Tas tādēļ, ka Atēnu sniegums nosacījumu izpildē nav bijis priekšzīmīgs. Šeible tomēr pauda pārliecību, ka no ļaunākā scenārija būs iespējams izvairīties:
"Es nedomāju, ka Grieķija bankrotēs. Es esmu pārliecināts- ja visas iesaistītas puses izdarīs visu, par ko ir noslēgta vienošanās, tad mēs varam izvairīties un mēs izvairīsimies no Grieķijas bankrota. Taču, protams, sava daļa atbildības ir jāuzņemas arī privātajam sektoram."
Grieķijas valdība joprojām turpina sarunas ar privātajiem kreditoriem, lai tie norakstītu pusi no Atēnām izsniegtajiem aizdevumiem. Tagad abas puses paziņojušas, ka ir panākts zināms progress un vienošanās varētu tikt noslēgta jau nākamnedēļ. Grieķijai ir jāpanāk vienošanās ar privātajiem kreditoriem, pirms tā varēs risināt sarunas ar Eiropas Savienības partneriem par līdzekļu saņemšanu no nākamās aizdevuma paketes, ko eirozonas dalībvalstis Atēnām apsolīja pirms dažiem mēnešiem.
