Pirmo atbalsta pasākumu vidū ir bezmaksas elektroenerģija un bezmaksas sabiedriskais transports nabadzīgākiem Grieķijas iedzīvotājiem, kā arī pabalsti komunālo rēķinu apmaksai un pārtikas iegādei mazturīgajiem. Par prioritāti noteiktas arī ģimenes ar maziem bērniem un bezdarbnieki.
Šo soļu realizēšanai valdībai būs vajadzīgi 200 miljoni eiro, un ierēdņi apgalvo, ka finansējums jau ir atrasts.
Daļa finansējuma esot no Eiropas palīdzības programmām.
Jau vēstīts, ka vairāku stundu sarunās Briselē eirogrupa 21.februārī ir vienojusies ar Grieķiju pagarināt aizdevuma programmu par četriem mēnešiem iepriekš prasīto sešu vietā, spēkā paliek iepriekšējās aizdevuma prasības. Šajā laikā turpināsies sarunas par tālākajiem nosacījumiem. Pēc būtības Grieķija ir piekāpusies eirozonas vadītāju prasībām.
27.februārī Vācijas parlaments ir atbalstījis starptautiskās palīdzības programmas pagarināšanu Grieķijai vēl par četriem mēnešiem. Tikmēr Grieķijas iedzīvotāji jau ir devušies protestēt pret jauno valdību, jo tā nav apturējusi taupības politiku, kā bija solījusi.
Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
