Astoņi pretendenti gandrīz trīs diennaktis pavadīja slēgtās telpās bez jebkādas iespējas sazināties vienam ar otru vai ar ārpasauli.
Uzvarētāji tika paziņoti agrā piektdienas rītā. To vidū ir tikai divi no šobrīd esošajiem septiņiem privātajiem kanāliem. Tas nozīmē, ka pārējiem tuvāko trīs mēnešu laikā draud slēgšana.
Grieķijas Ģenerālā informācijas un komunikācijas sekretariāta ēka uz dažām dienām kļuva līdzīga cietumam. Otrdien līdz pulkstenim deviņiem no rīta ēkā iegāja astoņi televīzijas kanālu pārstāvji, lai sacenstos savā starpā par tiesībām iziet ēterā.
Tādus skatus grieķu žurnālisti vēl nebija redzējuši – ietekmīgi mediju īpašnieki, turīgi uzņēmēji gājuši uz izsoli, apkrāvušies ar ceļojuma somām un pat matračiem.
Cik ilgi būs jāpavada ēkā, nezināja neviens. Taču bija skaidrs, ka viegli nebūs. Konkursa dalībniekiem lika iziet drošības pārbaudi, atstāt mobilos telefonus un datorus, liedza jebkāda veida saziņu savā starpā vai ar ārpasauli, bloķējot signālu ēkas teritorijā.
Vēlāk pēc izsoles beigām viens no dalībniekiem, Krievijā dzimušais grieķu uzņēmējs, miljonārs Ivans Savidi nosauca procesu par savdabīgu un vāji organizētu. „Apstākļi atgādināja cietumu. Mēs jokojām, ka esam vienīgie cilvēki, kas brīvprātīgi un bez tiesas lēmuma piekritām tikt slēgti uz 60-70 stundām. Pat uz tualeti bez policista pavadības neļāva aiziet,” norāda Savidi.
Visu šo laiku - gandrīz trīs diennaktis - ārpusē dežūrēja pamatīgs žurnālistu pulks, ik pēc stundas ziņojot par to, par ko netika sniegta nekāda oficiāla informācija. Citu žurnālistu starpā bijis arī televīzijas kanāla „Antenna” žurnālists Kostas Tsuros, kurš sarunā ar Latvijas Radio kritizēja pasākuma gaitu.
„Mums teica, ka paziņojums būs tikai pēc izsoles beigām. Tas sagādā problēmas mūsu darbā, jo esam spiesti atrasties 24 stundas ārpus ēkas bez jebkādas iespējas noskaidrot kaut ko. Turklāt daudzi no šeit esošajiem žurnālistiem, kas strādā telekompānijās, ir neziņā par savu nākotni. Var gadīties, ka rīt kanāls, kas piedalās sacensībā, nesaņem apraides atļauju un, kā apsolīja valdība, trīs mēnešu laikā rādīs melnu ekrānu,” pauda Tsuros.
Lielāko kritiku un neizpratni izsauc Grieķijas kreisās valdības vēlme ierobežot privāto kanālu skaitu valstī līdz četriem. Kāpēc tieši šāds skaitlis?
Valdības pārstāvji atsaucas uz pētījuma rezultātiem, kurā konstatēts, ka Grieķijas reklāmas tirgus ir ap 200 miljoniem eiro gadā, savukārt dzīvotspējīgam televīzijas kanālam neepieciešami vismaz 50 miljoni eiro gadā.
Taču plašāka un pamatotāka argumentācija netika sniegta, kas liek bažīties par sava veida mediju tirgus “tīrīšanu”. Šādas aizdomas sarunā ar Latvijas Radio izteicis arī žurnālists Zisis Musios no telekompānijas „Sky”, kas gan saglabāja savu vietu televīzijas lauciņā.
„Man šķiet, ka viens no mērķiem, kas nav redzams, bet valdības darbības rāda, ka viņi nevēlas dzirdēt daudzus viedokļus, sevišķi kritiskus viedokļus, tāpēc viņi iet uz šo soli, lai ierobežotu viedokļu paudēju skaitu. Tādā veidā samazina publiski paustās kritikas apjomu,” norādīja Musios.
Rezultātus atklāja pēc 66 stundām. Naudas apjoms, ko televīzijas magnāti piedāvāja par apraides tiesībām uz turpmākajiem desmit gadiem, pārsteidza visus. Atļaujas cena variē no 43 līdz 75 miljoniem eiro, kopumā papildinot valsts kasi par nepilnu ceturtdaļu miljarda (246 miljoniem) eiro.
Valsts ministrs Nikos Papass paudis gandarījumu, ka pēc ilgiem gadiem konkurss ir noticis un tagad telekompānijas strādās uz likumīga pamata. „Šis process noritējis veiksmīgi un ļaus Grieķijai sākt jaunu televīzijas ēru ar kristāldzidru likumīgumu pamatā. Mūsu valsts sūta vēstījumu gan savai, gan citam valstīm, ka pastāv noteikumi, kas ir jāievēro visiem,” sacīja Papass.
Realitātes šovs, parodija un farss - tie ir tikai daži no apzīmējumiem, ar kuriem žurnālisti un opozīcijas politiķi raksturoja televīzijas apraides atļauju izsoli. Tomēr rezultāts ir nopietns. Laimīgajā četriniekā izrāvušies tikai divi no esošajiem televīzijas kanāliem – „Sky” un „Antenna”. Vismaz četri kanāli – „Alpha, „Star”, „Epsilon” un izsolei nepielaistā parādu māktā kompānija „Mega” – triju mēnešu laikā var būt spiesti pārtraukt darbību un atlaist simtiem vai pat tūkstošiem žurnālistu.
