Tiek lēsts, ka šis skaitlis varētu sastādīt 162 miljardus eiro, kas ir vairāk nekā puse no Grieķijai jau mūsdienās piešķirtā starptautiskā aizdevuma. Vēlmi pieprasīt vācu reparācijas šonedēļ apliecinājis arī Grieķijas ārlietu ministrs Dimitris Avramopuloss, uzstājoties parlamenta priekšā šim jautājumam veltītajā sesijā.
„Man bija trīs gadi. Viņi nogalināja manu tēvoci un nodedzināja visas mūsu mājas. Ar visām mantām un apģērbu! Mamma mani nosēdināja uz ēzeļa un tā mēs bēgām, meklējot, kur paglābties,” stāsta Andromahi Karanikola, kura dzīvo nelielā ciematā Kalavritā.
Sestdien aprit 72 gadi, kopš dienas, kad vācu karaspēks ieņēma Grieķijas galvaspilsētu. Ar to brīdi sākās trīsarpus okupācijas gadi, kuru laikā grieķu ekonomika tika faktiski izpostīta. Uz Vāciju tika transportēts viss, kas vien tika uzskatīts par vērtīgu – tūkstošiem tonnu dārgmetālu, degvielas, lauksaimniecības produktu. Iedzīvotājiem tika atņemtas zelta, sudraba un vara monētas. Aplaupīti simtiem arheoloģisko muzeju visā valstī. Nacisti pārņēma savā varā stratēģiskos uzņēmumus. Turklāt viņi piespieda Grieķijas centrālo banku izsniegt bezprocentu kredītu, bez jebkādas apņemšanās atgriezt. Un tas laikā, kad vietējie iedzīvotāji mira badā. To atceras arī viena no protesta dalībniekiem Lūsija.
Viņa stāsta, ka Grieķija smagi cieta no ekonomikas sagraušanas un genocīda. Ap 400, 500 cilvēkiem mira katru dienu. Līķus savāca un veda uz masu kapiem. Tas bija briesmīgi. Līdz ar to viņiem nevajadzētu visu laiku novērst savu skatienu no mums. Nav tā, ka mēs viņus neieredzam, bet mēs pieprasām taisnību. Piketu organizē Nacionālā padome, kas skaita nacistu izraisīto zaudējumu apjomu.
Pēc padomes locekļa Aksiotisa Ignatiosa vārdiem, Berlīne ir parādā grieķiem vismaz 162 miljardus eiro. „Mēs iesniegsim Vācijas vēstniekam vēstuli ar prasību izmaksāt kompensāciju par kara laikā nodarīto, tostarp, par ekonomikas zaudējumiem un uzspiesto kredītu. Mēs pieprasām atgriezt nozagtos arheoloģiskos atradumus un izmaksāt kompensāciju okupācijas laikā cietušajiem,” – saka Ignatioss.
Jautājums par vācu kompensācijām aizvien aktīvāk tiek apspriests grieķu politiskajās un sabiedriskajās aprindās. Tā Grieķijas ārlietu ministrs Dimitris Avramopulos speciāli šim tematam veltītajā parlamenta sēdē atgādinājis, ka pašlaik šo jautājumu pēta juridiskā padome. Pēc ministra vārdiem, „laikus nevar salīdzināt, bet atmiņas izdzēst nedrīkst”. Jāsaka, ka Vācija oficiāli noraida jebkādas materiālās pretenzijas, pasakot, ka pirms piecdesmit gadiem izmaksājusi okupācijas upuriem 115 miljonus vācu markas. Atēnas gan tam nepiekrīt, jo netika kompensēts zaudējums no sagrautās tautsaimniecības.
