Tā dēvētais "Grieķijas Votergeitas" skandāls turpinās jau vairākus mēnešus, atklātībā nonākot informācijai par to, ka varas iestādes it kā esot atļāvušas opozīcijas politiķu un žurnālistu noklausīšanos. Pagājušajā nedēļas nogalē opozīcijai simpatizējošajā izdevumā "Documento" publicēts raksts, kurā atklāts, ka spiegošanas programmatūras "Predator" upuru vidū ir arī esošie un bijušie ministri, viņu ģimenes locekļi, uzņēmēji un arī preses pārstāvji. Tāpat noklausīšanās vērsta pret politiķiem, kuriem neuzticoties premjerministrs Kirjaks Micotakis.
Grieķijas Augstākā tiesa ir ierosinājusi izmeklēšanu šajā lietā, un jau ir izskanējuši aicinājumi Micotakim atkāpties no amata. Viņš pats šādus aicinājumus ir noraidījis, saucot to par politisku pasūtījumu.
"Saprotiet manas dusmas. Iedomājieties, ka pēc tam, kad es nolieku telefona klausuli pēc sarunas ar saviem ministriem, es dodos pie datora un cenšos izsekot šo pašu ministru un viņu sievu sarunas. Šādi izteikumi ir izskanējuši bez jebkādiem pierādījumiem. Man ir pienākums, institucionāls pienākums vadīt šo valsti droši uz priekšu un neļaut tai iestigt šajos nožēlojamajos dubļos, ko daži cenšas radīt. Tie ir tie paši cilvēki, kuri, kad nezina, ko darīt, dara to, ko vislabāk māk. Aleksis Ciprs ļoti labi zina, kā apdraudēt valsti ar šāda veida paziņojumiem. Taču vēlēšanas nenotiks ātrāk kā pēc četru gadu pilnvaru termiņa, kā es to esmu solījis," paziņojis Micotakis.
Grieķijas premjera kritiķi norādījuši, ka gadījumā, ja izmeklēšanā iesaistīsies "Eiropols" vai arī ES institūcijas, uzsākot pret Grieķiju tiesiskuma pārkāpuma procedūras, Micotakis amatā varētu arī nenoturēties. Galu galā, viņš ir tieši atbildīgs par izlūkošanu, turklāt pēc šī skandāla nonākšanas atklātībā amatu atstāja arī premjera radinieks un slepeno dienestu vadītājs Grigors Dimitriadis.
Šī gada martā arī EP tika izveidota īpaša PEGA komiteja, lai izmeklētu iespējamo ļaunprātīgo spiegošanas programmatūras "Pegasus" izmantošanu ES. Cita starpā komitejai tika uzdots savākt informāciju par to, kā dalībvalstis vai trešās valstis izmanto šādu programmatūru vai citas novērošanas metodes, kas pārkāpj ES pamattiesību hartā iekļautās pilsoņu brīvības. Septiņus mēnešus vēlāk komitejas ziņotāja Sofija in 't Velda iepazīstināja ar ziņojuma sākotnējo versiju, kas nav īsti glaimojoša ne EK, ne dalībvalstīm. Ziņotāja norādīja, ka EK pieprasa, lai, piemēram, kompānijas "Twitter" jaunais īpašnieks Īlons Masks nākotnē ievēro Eiropas drošības un privātuma standartus, taču pārkāpumi ES iekšienē tiek ignorēti.
"Eiropas Komisija ir apņēmības pilna cīnīties ar uzbrukumiem demokrātijai no ārpuses. Mums pat ir demokrātijas rīcības plāns, mēs cīnāmies pret viltus ziņām un ārvalstu iejaukšanos. Taču tad, kad iejaukšanās nāk no iekšienes, Eiropas Komisija klusē. Kad draudi demokrātijai nav kaut kāds tāls svešinieks, bet gan Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Komisija pēkšņi uzskata, ka demokrātijas aizsardzība ir nevis Eiropas līmeņa, bet gan dalībvalstu jautājums.
Komisija izrāda savus muskuļus Īlonam Maskam, bet lieto samta cimdus pret dalībvalstīm, kuras spiegošanas programmatūru izmanto pret saviem pilsoņiem," paziņoja PEGA komitejas ziņotāja.
Viņa norādīja, ka PEGA komiteja savas darbības laikā ir saskārusies ar dalībvalstu nevēlēšanos dalīties ar informāciju, tāpēc ir nācies strādāt vien ar publiski pieejamu informāciju. Tā, piemēram, konstatēts, ka Polijā un Ungārijā spiegošana un izsekošana ir daļa no plašākas politiskās opozīcijas apspiešanas sistēmas, Spānijā ir novēroti politiķi un šīm darbībām nav saistības ar nacionālās drošības apdraudējumu, Kiprā un Bulgārijā tiek īpaši atbalstīta spiegošanas programatūras eksportēšana, Luksemburga darbojas kā šīs programmatūras tirgotāju finanšu centrs, Īrija piedāvā fiskāli pievilcīgus noteikumus, bet Malta ir piešķīrusi "zelta" pases spiegošanas programmatūras tirgotājiem, Čehijā ik gadu notiek šādām spiegošanas programmatūrām un tehnikai domātas izstādes un tā tālāk.
Pēc viņas vārdiem, šāda dalībvalstu rīcība apdraud demokrātiju visā kontinentā un tas nebūtu pieļaujams laikā, kad demokrātiskās vērtības ir jāaizstāv.
"Mēs redzam, ka dažas valdības izmanto spiegošanas programmas nepiemērotiem mērķiem, citas uzvedas pienācīgi, taču pilnīgi visas izmanto nacionālo drošību kā atrunu, lai izveidotu nesodāmības zonu. Kā tiek izvilkta nacionālās drošības kārts, aizveras durvis, aizveras logi, jautājumi netiek uzdoti, neviens netiek saukts pie atbildības un informācija netiek sniegta. Tas rada problēmas arī upuriem, jo, kad viņi dodas pie policijas vai tiesnešiem, sakot – "lūdzu, izmeklējiet manu lietu" – viņiem ir jāsaskaras ar sienu. Viņi nevar iegūt informāciju, lai pierādītu savu taisnību. Tieši šādā situācijā ir nonākusi arī mūsu komiteja," sacīja Sofija in ‘t Velda.
Viņa arī aicinājusi aktualizēt diskusijas par visas ES pārvaldību ar vai bez ES līgumu izmaiņām.
