Grieķijā plāni par valsts naudu būvēt mošeju Atēnās saduras ar pretestību

Grieķijas galvaspilsētā tuvākajās dienās gatavojas uzsākt pirmās valsts finansētās mošejas celtniecību. Pirmdien Infrastruktūras ministrijā tika parakstīts līgums ar būvniecības uzņēmumu apvienību par projekta īstenošanu Votanikos rajonā Atēnās – vecajā ēkā, ko šim mērķim piešķīra Grieķijas Jūras spēki. Darbus plāno pabeigt pusgada laikā. Taču šobrīd ēkas teritoriju ieņēmusi protestējošo aktīvistu grupa, kas iebilst pret mošejas būvniecību.

Trešdienas vakarā aptuveni desmit islamticīgo bija pulcējušies uz lūgšanu. Ritmiskās imama balss skaņas vadībā vīrieši te metas ceļos uz sarkanās krāsas paklāja ar īpašu austrumu motīvu, te atkal ceļas stāvus, atbalsojot garīdznieka vārdus.

Šī lūgšana šeit Atēnās, Neos Kosmos rajona apvidū, ir īpaša tikai ar vienu apstākli. Tā notiek privātas, pārveidotas garāžas teritorijā. Līdzīgi daudzas citas - kopumā aptuveni simt -

musulmaņu lūgšanu vietas Atēnās atrodas bijušo pagrabu vai pazemes stāvvietu telpās. Pārsvarā visas ir nelegālas, atļaujas izsniegtas vien dažām šāda veida mošejām.

Grieķijas Musulmaņu asociācijas vadītājs Naims Elgandūrs sarunā ar Latvijas Radio atklāj, ka valdības attieksme līdz šim likusi justies kā otrās šķiras pilsoņiem:

''Mēs vēlamies būt līdztiesīgi ar kristiešiem, kuriem ir baznīcas. Mēs vēlamies savu oficiālu vietu lūgšanām, lai mums nav jāved savi bērni lūgties pazemes garāžā. Skatieties, kur mācās mūsu bērni! Kaut kas tāds neiederas Eiropas valstī 2016.gadā. Mēs ieradāmies Grieķijā un mīlam šo valsti. Es dzīvoju šeit 43 gadus, esmu dienējis grieķu armijā. Esmu Grieķijas pilsonis, un man ir tiesības uz oficiālu un cienīgu vietu lūgšanām. Mēs neprasām kaut ko neiespējamu vai kādu brīnumu. Lūdzam pavisam vienkāršu lietu.''

Runājot par sabiedrības attieksmi, Grieķijas Musulmaņu asociācijas prezidents to raksturo kā kopumā atvērtu un pozitīvu. Tomēr neslēpj, ka radikāli labējās partijas “Zelta rītausma” piekritēji ik pa laikam uzbrūk mošejām.

Šajā vietā tie bijuši tikai draudi – pirms dažiem gadiem atnākusi vēstule ar prasību pārtraukt mošejas darbību līdz noteiktam datumam, pretējā gadījumā draudot “nogalināt kā cāļus”. Kādā citā mošejā, kur lūgušies Bangladešas musulmaņi, pirms dažiem gadiem uzbrukums bija reāls. Aptuveni 40 cilvēkus atstāja aiz durvīm, liedzot izeju un metot mošejā Molotova kokteiļus. Naims Elgandūrs uzskata, ka naids pret musulmaņiem drīzumā pāries, kā pārgāja, piemēram, naids pret ebrejiem.

''Islamofobija, kas tagad izplatās pa planētu, ir politiski radīta problēma. Mēs dzīvojam gadu gadiem Grieķija un neesam radījuši nekādas problēmas grieķu sabiedrībā. Ko tad no mums baidās? Tas pāries,'' ir pārliecināts Elgandūrs.

Dažādas grieķu valdības plāno uzcelt mošeju jau vairāk nekā desmit gadus, tomēr tam traucējusi grieķu pareizticīgās baznīcas un arī sabiedrības pretestība. Tikai šobrīd kabinets kreisi radikālā premjera vadībā pabeidzis saskaņošanas darbus un būvniecība var sākties. Par ko televīzijas kanāla “Skai” ēterā pozitīvi izteikusies arī tūrisma ministre Elēna Kuntura:

''Katram ir tiesības piekopt savu ticību. Mošeja ir gan reliģijas, gan kultūras centrs. Mani agrākie iebildumi bija saistīti ar vietu, kur tiks uzcelta jauna mošeja. Manuprāt, tai būtu jābūt nedaudz nostāk no Atēnu centra. Taču man kā tūrisma ministrei ir pozitīva attieksme, jo tas veicina reliģiskā tūrisma attīstību.''

Cik Atēnās ir musulmaņu, oficiāli nav zināms. Tiek lēsts, ka galvaspilsētā varētu būt vairāk nekā 300 tūkstoši islamticīgo un ap 900 tūkstoš visā valstī. Jaunajā mošejā vietas visiem noteikti nepietiks. Tā ir paredzēta 300 vīriešiem un piecdesmit sievietēm.

Taču tai ir simboliska nozīme, jo Atēnas ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts galvaspilsēta, kurā nav oficiālas mošejas. Tās celtniecībai valdība piešķīrusi 887 tūkstošus eiro. Šim nolūkam bijušo autoparka ēku uz savas teritorijas piešķīruši Grieķijas Jūras spēki. Tomēr tagad, kā pārliecinājās Latvijas Radio, šo teritoriju ir ieņēmusi aktīvistu grupa, kas sevi dēvē par grieķu rezervistu, karavīru un pilsoņu kustību.

Ieeja ir aiz smagiem metāla vārtiem ar dzeloņdrāti pa virsu. Lai iekļūtu iekšā, prasa pasi un pieraksta datus. Grupa vīriešu sargā teritoriju visu diennakti, tāpēc redzamas pat ugunskura pēdas. Pēc komentāra mani ved pie kustības vadītāja. Ioannis Ioannidis – militāra izskata vīrietis stāsta, ka viņiem ir atļauja atrasties šajā teritorijā, lai palīdzētu krīzes upuriem, it īpaši bezpajumtniekiem. Taču viņu galvenais mērķis ir nepieļaut mošejas celtniecību galvaspilsētas teritorijā:

''Ja šeit uzbūvēs mošeju, tad šī teritorija kļūs par noziedznieku patvērumu. Viņi nenāks lūgties. Mēs zinām, kas notiek citur Eiropā, kur ir mošejas. Tur ir vīrieši noziedznieki, kas gatavo spridzekļus, tur tiek gatavoti fanātiķi, kas nogalina cilvēkus. Kāpēc lai te būtu kaut kas citāds?''

Tikmēr kustības aktīvisti iepretim vietai, kur plānots uzcelt mošeju, ceļ savu pareizticīgo baznīcu. Viņi saka, ka pagaidām celtniecības firmu pārstāvji nav mēģinājuši iekļūt teritorijā, bet, ja mēģinās, tad grieķu rezervisti sola izrādīt pretestību. Varbūt tieši tāpēc musulmaņu asociācijas vadītājs Grieķijā atzīst - tam, ka mošeja parādīsies Atēnās, noticēs tikai tad, kad to redzēs savām acīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti