Grieķija pilda fiskālos solījumus; nākāmo aizdevuma daļu saņems maijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Grieķija un starptautiskie kreditori ir vienojušie par nākamās aizdevuma daļas izmaksu Atēnām. Apmaiņā Grieķijas valdība nācies apņemties turpināt ieviest reformas un samazināt valsts aparātu. Opozīcija šos pasākumus pielīdzinājusi „cilvēku upurēšanai”. Vienlaikus starptautiskie kreditori joprojām uzskata, ka pēc ilgāka pagrimuma Grieķijā nākamgad vajadzētu atsākties ekonomiskajai izaugsmei.

Grieķija un starptautiskie aizdevēji jeb „troika” - Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais valūtas fonds - ir vienojušies par vēl ieviešamajām reformām un taupības pasākumiem, kas savukārt ļauj Atēnām izmaksāt nākamo aizdevuma daļu. Kopumā Grieķija drīz iegūs gandrīz 9 miljardus eiro, kas līdz šīm bija iesaldēti kamēr „troikas” eksperti vērtēja grūtībās nonākušās valsts finanšu situāciju un fiskālo politiku.

Starptautiskie aizdevēji pirmdien paziņoja, ka valdības īstenotie pasākumi liecina, ka Atēnas, visticamāk, drīzumā sasniegs fiskālos mērķus, kas bija jāizpilda jau martā. Tādēļ nākamo aizdevuma daļu varētu izmaksāt maijā. Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma programmas apjoms kopš 2010. gada ir kopumā 240 miljardi eiro.

Apmaiņā Grieķijai bijis jāievieš bargi taupības pasākumi, un arī vienošanās par nākamās aizdevuma daļas pārskaitīšanu ietver apņemšanos no Atēnām turpināt pieņemt smagus lēmumus. Premjerministrs Antonis Samaras paziņoja, ka, tostarp, valdība apņēmusies samazināt valsts sektorā strādājošo skaitu šogad par četriem tūkstošiem, bet nākamgad vēl par 11 tūkstošiem. Viņš gan uzsvēra, ka darbinieku skaita samazinājums attiecās uz tiem, kuri tikuši atzīti par vainīgiem noziegumos vai disciplināros pārkāpumos, kuri darbu atstāj labprātīgi vai kuru amati tiek likvidēti.

Galvenās opozīcijas partijas „Syriza” vadītājs Aleksis Tsipras nekavējās šādus pasākumus nosaukt par „cilvēku upurēšanu” un tos pielīdzināt „ierēdņu galvu nociršanai.”

Starptautiskie aizdevēji paziņoja, ka galvenais mērķis pēc nodokļu iekasēšanas sistēmas uzlabošanas ir valsts pārvaldes darbības kvalitātes uzlabošana. Tas nozīmē „racionalizēt tās struktūras, likvidēt amatus un veikt izmaiņas personāla sastāvā”. Ar Atēnām diskutēts arī par valsts uzņēmumu privatizēšanu un tirgus liberalizāciju.

„Troika” arī joprojām uzskata, ka pēc ilgstoša ekonomiskā pagrimuma Grieķijā nākamgad vajadzētu atsākties izaugsmei. Starptautiskais Valūtas fonds iepriekš prognozējis, ka 2014. gadā iekšzemes kopprodukts varētu augt par 2,5%. Viens no galvenajiem reformu programmas mērķiem ir samazināt valsts parādu, kas šobrīd ir aptuveni 160% no IKP. Valūtas fonds uzstāj, ka parādu līmenis jāsamazina līdz 120% no IKP, lai ilgākā termiņā tos varētu atmaksāt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti