Grieķijas premjers Aleksis Ciprs to sauc par smagu krīzi un prasa Eiropas Savienības palīdzību, jo dziļo ekonomisko grūtību mocītajai valstij desmitiem tūkstošu migrantu uzņemšana ir pāri tās spēkiem.
Sakot "tā ir krīze krīzē" Grieķijas trāpīgi aprakstījis migrantu milzīgo pieplūdumu ekonomiskās krīzes smagi skartajā valstī. Tikai jūlijā vien Grieķijā ieradās vairāk nekā 50 000 migrantu vai bēgļu. Bet kopš gada sākuma Grieķijā ieradušies jau vairāk nekā 156 000 šādu ieceļotāju. Pārliecinoši lielākā daļa ir bēgļi no Sīrijas, taču netrūkst arī migrantu, kas meklē labākas dzīves apsolījumu Eiropā.
Grieķija, kas nav saistīta ar karu Sīrijā vai politisko un ekonomisko stāvokli Pakistānā, Afganistānā, citviet Tuvajos Austrumos vai Āfrikā, tomēr kļuvusi par ieejas punktu Eiropā.
Visus migrantus var nosacīti iedalīt divās lielās grupās. Vieniem patvērumu garantē starptautiskās tiesības, jo viņu valstī valda karš un dzīvībai draud reālas briesmas. Bet otrie ir ekonomiskie bēgļi. To dzīvībai dzimtenē tiešas briesmas nedraud, taču stāvoklis viņu valstīs liek meklēt labākas dzīves iespējas sev un ģimenēm.
Briti un vācieši jau izvērš plašas publicitātes kampaņas, lai uzsvērtu šīm migrantu kategorijām – nemaz nebrauciet pie mums, jūs gaida izraidīšana.
Taču juridiskā procedūra prasa laiku. Tikmēr viņiem jānodrošina vismaz iztikas minimums un pajumte un galu galā jāapmaksā arī atpakaļatgriešana dzimtenē.
Tās ir izmaksas, kas jau tagad sāpīgi kožas bagātajām Eiropas Savienības valstīm. Taču krīzes izmocītajai Grieķijai tās ir gluži vienkārši nepaceļamas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka aizdevēju pieprasītie taupības pasākumi skāra arī iekšlietu resoru, bet tieši robežsardzei un policijai ir galvenā loma darbā ar migrantiem.
Laivās pa jūras ceļu, bieži pat simtiem bēgļu pārpludina daudzskaitlīgās Egejas jūras salas. Dažās no tām atrodas vien pavisam nelieli grieķu ciemati, kuru iemītniekiem līdz ar to jāpieredz daždien pat ievērojami lielāks migrantu skaits.
No video redzams, kā Lesbas salas pludmalei, kurā sauļojas atpūtnieki, tuvojas gumijas laiva ar bēgļiem. Izkāpuši krastā, sīrieši izmanto īpašo pašfoto jeb selfiju spieķi, lai nofotografētu savu prieku par izglābšanos. No Turcijas krasta līdz grieķu salām, salīdzinot ar lielo attālumu pa Vidusjūru no Lībijas līdz Itālijai, ir vien rokas spiediena attālumā. Tomēr pārblīvētās gumijas laivas nav tas drošākais transporta līdzeklis.
Migrants no Somālijas Muhtars atzinis, ka ceļojums pa jūru bija ļoti bīstams. "Mēs devāmies ceļā četras reizes. Trīs reizes mūs noķēra, bet ceturtajā ar glābšanās laivu mums izdevās sasniegt krastu. Tikmēr migrants no Afganistānas Sadžids stāstījis: "Man nācās šķērsot tikai vienu valsti – Turciju. Zināt par ceļu un laivu man nācās samaksāt ap 500 dolāru."
Citā Egejas jūras salā – Kosā sākušās migrantu sadursmes ar policiju. Tas noticis pēc incidenta pie vietējās policijas, kur migrantu bars spiedies vietējā policijas iecirknī, gaidot patvēruma pieprasījuma reģistrāciju. Atspiežot iebraucējus, policists iesitis migrantam. Attēli nonāca sociālajos tīklos, uzsākta izmeklēšana. Uz tās laiku policists no darba atstādināts, bet spriedze Kosā strauji aug.
Līdz pat 70% bēgļu, kas ierodas Grieķijā, ir sīrieši. Iesniedzot patvēruma pieprasījumu, lielajā vairumā gadījumu tas tiks apmierināts. Sīrijā valda karš un apstākļi tur nav savietojami ar normālu dzīvi un elementāru personas drošību. To atzīst gan Eiropas Savienība, gan ANO. Tomēr arī viņiem Grieķija nav galamērķis.
Vairums bēgļu cenšas nokļūt pārtikušajās Eiropas valstīs, kur tiek nodrošināts ievērojami dāsnāks pakalpojumu klāsts. Turklāt, kā pierādīja nesenais skandāls Dānijā, migrantu pārvadātāju rīcībā ir pērnā gada Eiropas robežuzraudzības aģentūras FRONTEX salīdzinošie dati par pakalpojumu klāstu katrā no Eiropas valstīm.
