Ķīnas valdības delegācija, viesojoties Grieķijā, ir noslēgusi virkni būtisku līgumu, kas valstij ļauj iegūt nozīmīgu ietekmi pār Grieķijas kuģu būvēšanas sektoru, kā arī Ķīna izteikusi interesi par iespēju pirkt Grieķijas dzelzceļus un uzbūvēt lidostu Krētā.
Kopīgā paziņojumā, ko izplatījušas abas valstis, vēstīts, ka Ķīna novērtē Grieķijas unikālo ģeogrāfisko atrašanās vietu, jo tā ir kā vārti uz pārējo Eiropu.
Ķīna īpaši interesējas arī par Pirejas ostu, neslēpjot, ka vēlētos to pārņemt pilnībā, tā kā tai patlaban pieder divas piestātnes, sakot, ka tā ir pērle Vidusjūrā un varētu kļūt par vienu no pasaules visattīstītākajām un konkurējošākajām ostām.
Ķīna ir gatava ieguldīt vairāku miljonu dolāru vērtas investīcijas ostas modernizēšanai, taču tam būs nepieciešama Eiropas Savienības piekrišana.
Sabiedrības domas pašā Grieķijā par šiem darījumiem ir dažādas, daļa uzskata, ka valstij nav izejas un tai ir ļoti nepieciešami līdzekļi, ko Ķīna šajā situācijā var piedāvāt, un galu galā ieguvējas ir abas, kamēr daļa norāda, ka valdība, tā teikt, par lētu naudu pārdod "ģimenes sudrabu".
Grieķijas salu un infrastruktūras projektu pārdošana trešajām valstīm pēdējos gados ir bijis visai karsts temats. Gan pašu grieķi, gan ārvalstu mediji plaši rakstījuši lielākoties par Krievijas bagātniekiem un ķīniešiem, kas izpērk idilliskās ar leģendām apvītās salas.
Grieķijas valsts parāda nasta ir smaga. No starptautiskajiem aizdevējiem Grieķija divās kārtās ir saņēmusi vairāk nekā 240 miljardu eiro lielu pagaidu finansējumu brūkošās ekonomikas un finanšu glābšanai, kuru ar laiku nāksies atdot.
Vēl jūnija sākumā Starptautiskais Valūtas fonds Grieķijai piešķīra nākamo maksājumu vairāk nekā trīs miljardu eiro apmērā, un šis lēmums nāca smagi, jo aizdevēji pārmeta valstij nevēlēšanos īstenot dažādas reformas, tajā skaitā privatizāciju, lai nodrošinātu finanšu pieaugumu budžetā.
Starptautiskais Valūtas fonds norādīja arī uz vairākiem sarežģījumiem, ko nepieciešams pārvarēt, lai uzskatītu, ka Grieķija pilnvērtīgi atgriežas uz ilgtspējīga, līdzsvarota izaugsmes ceļa.
