ĪSUMĀ:
- Grieķijas parlaments prezidenta amatā ievēlēja tiesnesi Katerinu Sakellaropulu.
- Viņa kļūs par pirmo sievieti Grieķijas prezidenta amatā.
- Savā karjerā viņa ir specializējusies konstitucionālajās un vides tiesībās.
- Ievēlēšanu uzskata par pārsteigumu, jo Sakellaropulu nepārstāv nevienu no partijām.
- Par viņu nobalsoja 261 no 294 klātesošajiem deputātiem.
- Uz prezidenta posteni parasti pretendēja ietekmīgi lielāko partiju pārstāvji.
- Atēnu universitātes tieslietu profesors: Sakellaropulu ir lieliska tiesnese un arī kompromisu meklētāja.
- Premjerministrs paziņojis, ka Grieķijai ir pienācis laiks atvērties nākotnei.
- Sakellaropulu amatā stāsies marta vidū.
- Viņas darbības galvenās prioritātes: cīņa ar ekonomisko krīzi, klimata pārmaiņas un masu migrācija.
Gadu desmitiem prezidenta ievēlēšana Grieķijā ir bijis visai sarežģīts process, jo nespēja vienoties par nākamo valsts vadītāju varēja novest pie ārkārtas vēlēšanu izsludināšanas.
Izskaidrojums, iespējams, meklējam tajā, ka uz prezidenta posteni parasti pretendēja ietekmīgi lielāko partiju pārstāvji vai, piemēram, bijušie ministri. Taču šogad situācija ir izrādījusies pilnīgi atšķirīga un tāpēc vēlēšanu iznākums jau tiek saukts par vēsturisku.
Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis, kurš pēc stāšanās amatā pērnā gada jūlijā tika kritizēts par pārlieku mazo sieviešu skaitu valdībā, daudziem par pārsteigumu Grieķijas prezidenta amatam virzīja pašreizējo augstākās administratīvās tiesas – Valsts padomes – tiesnesi un šīs tiesas vadītāju Katerinu Sakellaropulu. Savā profesionālajā karjerā viņa ir specializējusies konstitucionālajās un vides tiesībās.
Trešdien par viņu parlamentā nobalsoja 261 no 294 klātesošajiem deputātiem.
Sakellaropulu kandidatūru atbalstīja valdošā partija “Jaunā Demokrātija'', opozīcijā esošā partija “Syriza”, kā arī centriski kreisā “Alianse Kustība pārmaiņām”.
Un tik liels balsu pārsvars arī tiek uzskatīts par pārsteigumu, ņemot vērā, ka jaunā prezidente nepieder nevienai no politiskajā partijām.
Šī faktora nozīmīgumu intervijā televīzijas kanālam “Euronews” uzsver arī Atēnu universitātes tieslietu profesors Aristīds Hatzis.
Pēc viņa vārdiem Sakellaropulu ir ne tikai lieliska tiesnese, bet arī kompromisu meklētāja. Kā norāda profesors Hatzis, par spīti Grieķijas prezidenta simboliskajām pilnvarām, jaunās prezidentes loma var būt ļoti nozīmīga.
“Viņa pārstāvēs grieķu tautu. Viņai būs ierobežotas veto tiesības, kā arī ļoti nozīmīgas un spēcīgas simboliskas pilnvaras. Ja prezidente to vēlas un izlemj kritizēt valdības izvēlēto pieeju, viņa var radīt nopietnu kaitējumu valdībai un tās īstenotajai politikai. Taču pats galvenais - šis būs paraugs daudzām jaunām un ambiciozām grieķu sievietēm, kuras saskaras ar grieķu politiskās sistēmas biezajiem stikla griestiem. Tāpēc šīs būs ļoti nozīmīgas funkcijas,” sacīja Hatzis.
Kā norāda aģentūra AFP, atsaucoties uz “Eurobarometra” datiem, vairāk nekā 60 procenti grieķu uzskata, ka Grieķijas politikā, darba tirgū un vadošajos amatos ir sasniegts dzimumu līdzsvars. Taču ''Eurostat'' dati liecina, ka Grieķijā sievietes saņem aptuveni par 12% zemākas algas nekā vīrieši. Arī bezdarba līmenis sieviešu vidū ir augstāks.
Komentējot balsojuma rezultātus, premjerministrs paziņojis, ka Grieķijai ir pienācis laiks atvērties nākotnei.
Katerina Sakellaropulu amatā stāsies marta vidū, kad piecu gadu pilnvaru termiņš būs iztecējis līdzšinējam prezidentam Prokopim Pavlopulam. Neilgi pēc apstiprināšanas amatā jaunā prezidente iepazīstinājusi ar savas darbības galvenajām prioritātēm.
Tās ir cīņa ar ekonomisko krīzi, klimata pārmaiņas un masu migrācija.
Skellaropulu norādījusi, ka visos šajos jautājumos ir nepieciešama aktīva starptautiskā sadarbība. Atsevišķi komentētāji arī uzsvēruši jaunās prezidentes spējas panākt kompromisus laikā, kad Grieķijas ārpolitika saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, piemēram, strīdiem ar Turciju par izpēti enerģētikas jomā, teritoriālajām tiesībām Egejas jūrā un jau minēto migrāciju.
