Pagaidām starptautisko kreditoru pārstāvji nav snieguši oficiālus paziņojumus saistībā ar šo Atēnu lēmumu. Arī starptautiskās fondu biržas vēl nav reaģējušas uz šo paziņojumu. Pēc pirmdienas krituma Āzijas valstu biržu indeksiem nav konstatētas būtiskas svārstības.
- Pēc referenduma Grieķija gatava atsākt sarunas
- Bet atvērt bankas, visticamāk, nebūs tik viegli
- Straujumu izbrīna Grieķijas rīcība
- Grieķijas kredītreitings nokrīt līdz CCC-
- Tikmēr grieķi iziet ielās
- Slaveni ekonomisti kritizē SVF
Diskusijā vietējā televīzijā Ciprs atzina, ka referendums var maksāt viņam premjera amatu, ja vēlētāji pieņems kreditoru priekšlikumus. Tomēr viņš respektēs tautas lēmumu.
Atbildot uz jautājumu par iespējamo demisiju, Ciprs pauda, ka viņš nav tāds valdības vadītājs, kurš turēsies pie amata jebkuros apstākļos. Savukārt komentējot referenduma mērķi, premjers informēja, ka balsošanai sekojošās sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem Grieķija būs “labāk apbruņota”.
Otrdien Grieķijai jāveic kārtējais maksājums Starptautiskajam Valūtas fondam. Ja valstij neizdosies panākt vienošanos ar kreditoriem, tas draud ar Grieķijas maksātnespēju un izstāšanos no eirozonas.
Pirmdien Eiropas Savienības (ES) valstu līderi jau brīdinājuši Grieķiju, ka atteikšanās no starptautisko aizdevēju priekšlikumiem referendumā nozīmēs valsts iziešanu no eirozonas.
Ciprs gan aicināja pilsoņus noraidīt kreditoru priekšlikumus, taču uzstāja, ka vēlas, lai Grieķija paliktu eirozonā.
Itālijas premjers Mateo Renci paziņojis, ka Grieķijas pilsoņiem būs jāizšķiras starp eiro un drahmu, bet Francijas prezidents Fransuā Olands norādījis, ka referendumā noskaidrosies, vai grieķi grib palikt eirozonā.
Iepriekš Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers kritizēja Grieķijas lēmumu sestdien pārtraukt sarunas ar aizdevējiem.
“Tā nav pokera spēle. Vai nu mēs visi uzvarēsim, vai visi zaudēsim,” sacīja Junkers.
Grieķija gatava atgriezties pie sarunu galda
Finanšu eksperti norāda, ka arī pēc svētdien gaidāmā referenduma par starptautiskā aizdevuma programmas nosacījumiem Grieķijai priekšā stāv ļoti daudz sarežģītu izaicinājumu, kuriem noteikti būs arī politiskas sekas.
Līdz vieniem naktī pēc Latvijas laika Grieķijai ir jāatmaksā pusotrs miljards eiro Starptautiskajam Valūtas fondam, pretējā gadījumā iestāsies valsts maksātnespēja. Un nevienam vairs nav šaubu, ka defolts tiešām iestāsies. Grieķijas premjerministrs Aleksis Tsiprs paziņojis, ka ir ļoti neizprotami skatīties, kā kreditori gaida maksājumu SVF laikā, kad grieķu bankas faktiski tiekot žņaugtas.
Vienlaicīgi viņš paziņojis, ka pēc svētdien gaidāmā referenduma viņš ir gatavs atgriezties pie sarunu galda, paužot pārliecību, ka iedzīvotāji noraidīs kreditoru piedāvājumus, tādējādi stiprinot Atēnu pozīcijas.
Par iespēju atsākt sarunas izteikušies arī eirogrupas vadītājs Jerūnbs Dijselblūms, Vācijas kanclere Angela Merkele, kā arī Francijas prezidents Fransuā Olānds un pat ASV prezidents Baraks Obama. Taču aģentūra “Bloomberg” norāda, ka runa pašlaik jau vairs nav par to, vai mēģināt saglabāt Grieķiju eirozonā – runa jau ir par visas eirozonas un eiro valūtas saglabāšanu.
Finanšu eksperti norāda, ka, tuvojoties Grieķijas defoltam, gan pati Grieķija, gan visa eirozona iepeldēs pilnībā nezināmos ūdeņos. Starptautisko biržu indeksu straujie kritumi tikai pierāda to, ka arī investoriem nav skaidrs, ko tieši nozīmēs iespējamā Grieķijas izstāšanās no eirozonas.
Bankas, visticamāk, tik drīz neatvērs
Grieķu izdevums “Kathimerini” pauž viedokli, ka, lai arī sākotnēji grieķu bankas ir slēgtas uz nedēļu, visticamāk, ka kapitāla plūsmas kontrole turpināsies mēnešiem ilgi, bet bankām būs jāatrod miljardiem eiro liels jauns kapitāls, pretējā gadījumā tām jārēķinās ar nacionalizācijas procesu.
Izdevums uzsver, ka atvērt bankas būs daudz grūtāk, nekā tās slēgt, jo atšķirībā no Kipras, kur finanšu sistēmu izdevās stabilizēt, Grieķijas valsts un arī tās banku sistēma faktiski ir bankrotējušas. “Kathimerini” arī pieļauj, ka premjerministrs Aleksis Tsiprs ļoti labi apzinās politiskos riskus spertajiem soļiem. Tiek atgādināts, ka 2001.gadā Argentīnā ieviestais aizliegums piekļuvei depozītiem noveda pie tā, ka mēneša laikā no amatiem bija jāatkāpjas gan prezidentam, gan viņa sekotājam.
Šajā situācijā dažu ekspertu skatieni arvien bažīgāk vēršas arī Portugāles virzienā, jo tieši šī valsts tiek uzskatīta par otru vājāko un riskantāko eirozonas ekonomiku aiz Grieķijas. Portugāles prezidents Anibals Kavaci Silva gan norādījis, ka situācija Grieķijā pārmērīgi neietekmēs Portugāle pauž pārliecību, ka eirozonas rīcībā ir pietiekami daudz instrumentu, lai novērstu domino efekta rašanos. Savukārt Portugāles premjerministrs Pedru Pasušs Koelju uzsvēris, ka no Grieķijas krīzes nav pasargāts neviens, taču Portugāle pilnīgi noteikti neesot pārsteigta nesagatavota un tās kase esot gatava izturēt tirgus šūpošanos vismaz vairākus mēnešus.
Straujuma: Grieķijas valdības rīcība izbrīna
Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma (“Vienotība”) otrdien LTV “Rīta panorāmai” atzina, ka viņu izbrīna Grieķijas valdības rīcība.
“Agri vai vēlu parādi jāmaksā,” sacīja Straujuma, piebilstot, ka Grieķijas valdība pašlaik maldina tautu, jo ne jau aizdevēji izraisīja krīzi.
Straujuma arī norādīja, ka pēc pašreizējiem aprēķiniem Grieķijas iespējamā maksātnespēja Latviju būtiski neietekmēs, Latvija nepiedalījās aizdevuma programmā Grieķijā, un naudas neatmaksāšana Latviju tieši neietekmēs, arī sasvstarpējā tirdzniecība nav liela.
Straujuma gan pieļāva, ka būs mazāka ietekmē, jo būs “jāizrāda solidaritāte” tām ES valstīm, kuras Grieķijas krīze ietekmēs nopietni. Straujuma gan nevarēja pateikt, kāda tā solidaritāte varētu būt, kā tā izpaudīsies vai cik varētu Latvijai izmaksāt. Viņa vien norādīja, ka eirozonas valstīm, iespējams, būs jārīkojas, lai eiro kurss būtu stabils.
Grieķijas kredītreitings krīt līdz CCC-
Tikmēr starptautiskā kredītreitingu aģentūra “Standard and Poor's” ir pazeminājusi Grieķijas kredītreitingu par vienu pakāpi līdz jaunam spekulatīvam līmenim. Valsts kredītreitings pazemināts līdz CCC - līmenim. Aģentūra jau iepriekš prognozēja, ka Grieķija otrdien nespēs atmaksāt Starptautiskajam Valūtas fondam 1,6 miljardus eiro.
Viens savlaicīgi nenokārtots maksājums fondam vai Eiropas Centrālai bankai vēl nenozīmē maksātnespēju. Tomēr Grieķijas finansiālais stāvoklis un sliktās nākotnes perspektīvas nozīmē, ka tas ir neizbēgams nākamo sešu mēnešu laikā.
“Standard and Poor's” arī līdz 50% palielinājis iespēju, ka Grieķija atstās eirozonu. Savukārt valdības lēmums rīkot referendumu norāda, ka valdība pašmāju politikai piešķirs lielāku prioritāti par finansiālo un ekonomisko stabilitāti.
Grieķi iziet ielās
Tikmēr pirmdien Atēnās un Salonikos ielās devās apmēram 17 000 cilvēku, lai protestētu pret pēdējo starptautisko kreditoru vienošanās priekšlikumu, apsūdzot aizdevējus šantāžā.
Demonstranti nesa plakātus ar uzrakstu: "Mūsu dzīves nepieder kreditoriem!". Daudzi no viņiem atbalsta Cipru un svētdien paredzētajā referendumā plāno balsot pret vienošanās piedāvājumu, kaut arī tas var izraisīt Grieķijas izstāšanos no eirozonas.
Savukārt otrdien paredzēta demonstrācija vienošanās atbalstam.
Ciprs paziņojis, ka viņa valdība respektēs gaidāmā referenduma rezultātu, bet, ja vēlētāji vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem atbalstīs, viņa valdība atkāpsies.
Savukārt, ja iedzīvotāji referendumā nobalsos pret vienošanos, viņa valdībai būs "daudz spēcīgāka pozīcija", uzskata Ciprs.
Slaveni ekonomisti kritizē SVF
Pasaulē pazīstami ekonomisti otrdien laikrakstā „Financial Times” publicētā vēstulē brīdinājuši ES līderus par „sliktas vēstures” radīšanu. Nobela prēmijas ieguvējs un amerikāņu ekonomists Džozefs Štiglics, kā arī franču ekonomists Tomass Piketijs bija starp tiem 19 vēstules autoriem, kas aicināja dot Grieķijai dot „svaigu startu”, norāda AFP.
Kreditoru palīdzības programma beigsies vienos naktī pēc Latvijas laika. „Mēs aicinām Eiropas līderus izvairīties no sliktas vēstures veidošanas,” teikts aicinājuma sākumā.
Vēstulē izteikts aicinājums sniegt Grieķijai iespēju uz „jaunu sākumu, paturot prātā, ka pretrunīgā taupības politika ir paša SVF pētniecības departamenta diskreditēta un, otrkārt, „Syriza” līderi ir apņēmušies realizēt ilgtermiņa reformas, ja vien viņi saņemtu nepieciešamo iecietību”.
Vēstuli parakstījis arī bijušais Itālijas premjers un patlaban pasaules vadošo universitāšu profesors ekonomikā Masimo D’Alema.
Jau ziņots, ka eirozonas valstu finanšu ministri sestdien nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai.
Pēc tam Grieķijā nolemts uz nedēļu aizvērt bankas un ierobežot skaidras naudas izsniegšanu bankomātos.
Starptautiskie aizdevēji piektdien piedāvāja Grieķijai pagarināt aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai aizvadītajā nedēļas nogalē bija jāpanāk vienošanās un parlamentam steidzami jāapstiprina aizdevēju pieprasītās reformas.
Pašreizējā starptautiskā aizdevuma programma Grieķijai beigsies jau otrdienas vakarā. Tas ir arī laiks, kad Grieķijai būtu jāatdod Starptautiskajam Valūtas fondam vecs parāds 1,6 miljardu eiro apmērā. Domājams, ka Grieķija nespēs to izdarīt, kas izraisīs defoltu. Kopumā, kā ir aprēķinājusi ziņu aģentūra „Reuters”, Grieķija ir parādā starptautiskiem aizdevējiem gandrīz 243 miljardus eiro. Tās lielākais kreditors ir Vācija.
