Valstī traucēta satiksme, nestrādā sabiedriskās iestādes un ielās izgājuši tūkstošiem cilvēku. Izcēlušās arī sadursmes ar policiju. Kā norāda eksperti, paradoksāli ir tas, ka protestus pret valdības īstenoto politiku atbalsta pati valdošā partija "Syriza". Šis ir pirmais streiks kreisi noskaņotās Alekša Cipra valdības laikā.
2015.gada vasarā pēc ilgstošām un sarežģītām sarunām Grieķijas valdība un starptautiskie aizdevēji panāca vienošanos par 86 miljardus eiro vērtu Grieķijas ekonomikas glābšanas programmu.
Apmaiņā pret šo finansējumu Grieķija apņēmās īstenot virkni smagu un sabiedrībā nepopulāru reformu, tostarp palielināt nodokļus un samazināt izdevumus. Parlamenta deputāti tāpat ir vienojušies palielināt pensionēšanās vecumu un atcelt priekšlaicīgās pensionēšanās pabalstus, kā arī ir atcelta samazinātā ienākuma nodokļa likme dažās no lielākajām Grieķijas salām.
Uz šīsdienas 24 stundu ģenerālo streiku, kas ir pirmais kopš kreisās partijas "Syriza" nākšanas pie varas šī gada sākumā un atkārtotas ievēlēšanas septembrī, aicinājušas Grieķijas lielākās arodbiedrības, kas iebilst pret starptautisko aizdevēju izvirzītajām prasībām.
Sabiedriskā sektorā strādājošo arodbiedrība "Adedy" un privātā sektora arodbiedrība GSEE, kurus atbalsta arī ar komunistisko partiju saistītā arodbiedrība PAME, iebilst pret ierosinājumiem samazināt pensiju piemaksas, kā arī apvienot pensiju fondus.
Lai cik paradoksāli tas arī šķistu, arī pašas valdošās partijas "Syriza" pārstāvji bija aicinājuši streiku atbalstīt, norādot, ka ir nepieciešama iedzīvotāju kopīga pretošanās ārkārtīgi stingrajai taupības politikai un Grieķijas un Rietumu politisko un finanšu centru izdarītajam spiedienam.
Arī komentējot iepriekš panākto vienošanos ar aizdevējiem, Grieķijas līderi ne reizi vien uzsvēruši, ka tā ir bijusi tikai stratēģiska atkāpšanās ar mērķi saglabāt Grieķiju eirozonā.
Atsaucoties šim aicinājumam, ceturtdien Grieķijā faktiski pilnībā tika pārtraukta metro, prāmju un piepilsētu dzelzceļa satiksme. Autobusu un trolejbusu satiksme turpināja darboties tikai daļēji. Skolas bija slēgtas, bet slimnīcās darbu turpināja tikai pirmās palīdzības personāls. Tāpat traucēts muzeju darbs, kā arī laikrakstu iznākšana, jo protestam pievienojies arī liels skaits žurnālistu.
Atēnu un citu lielāko pilsētu ielās izgājuši tūkstošiem taupības politikas pretinieku. Kā ziņo Rietumu un grieķu mediji, vairāki desmiti melnā tērptu jauniešu Atēnu centrālā Sintagmas laukuma tuvumā metuši degmaisījuma pudeles, kā arī situši veikalu logus, demolējuši autobusu pieturas un uzbrukuši policijai. Grieķijas bankas galvenās mītnes ieejas tuvumā izcēlies arī neliels ugunsgrēks. Uz šo vardarbības uzliesmojumu policija reaģējusi, liekot lietā asaru gāzi.
Šajās dienās Grieķijā darbu ir sākuši starptautisko aizdevēju pārstāvji no Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā valūtas fonda. Pašlaik sarunās ar Grieķijas valdības pārstāvjiem uzmanības centrā ir jautājums par tā dēvētajiem sliktajiem mājokļu kredītiem.
Atēnas mēģina pielikt visas pūles, lai parādos nonākušie grieķi nezaudētu savus mājokļus, taču aizdevēji uzstāj uz to, ka ir nepieciešams panākt vienošanos par mehānismu, kā tikt galā ar neveiksmīgajiem mājokļu kredītiem.
Tikai pēc tam, kad šis jautājums tiks atrisināts, starptautiskie kreditori ir gatavi piešķirt 10 miljardus eiro Grieķijas banku rekapitalizācijai. No sarunu progresa ir atkarīgs arī tas, vai Grieķija saņems nākamo divus miljardus eiro lielo maksājumu no kopējā glābšanas finansējuma.
Jau ziņots, ka Cipra lēmums pieņemt trešo Eiropas Savienības glābšanas aizdevumu, kas paredz būtisku nodokļu kāpumu un izdevumu samazinājumu, vasarā radīja šķelšanos viņa partijā "Radikāli kreiso koalīcija" ("Syriza"). Ciprs atkāpās no amata, bet vēlāk "Syriza" uzvarēja vēlēšanās un turpina īstenot aizdevuma programmu.
Pats Ciprs aizdevuma programmu ir nodēvējis par "sāpīgu kompromisu" un "taktisku piekāpšanos", lai valsts izvairītos no bankrota un paliktu eirozonā.
