Sadaļas Sadaļas

Grieķijā notiek ārkārtas parlamenta vēlēšanas; aptaujas neuzrāda izteiktu līderi

Grieķijas pilsoņi svētdien dodas pie vēlēšanu urnām, lai piedalītos kārtējās ārkārtas vēlēšanās. Tās tika sasauktas pēc tam, kad Alekša Cipra vadītā valdība paziņoja par atkāpšanos mazāk nekā gadu pēc stāšanās amatā, jo zaudēja vairākumu parlamentā. 

Iedzīvotāju aptaujas dati pašreiz neparedz skaidru uzvaru nevienai no partijām.

Grieķijas valdība Alekša Cipra vadībā bija spiesta atkāpties pēc sarunu noslēgšanas ar starptautiskajiem aizdevējiem un bargu taupības pasākumu akceptēšanas. Vairāki valdību veidojošās koalīcijas deputāti atteicās balsot par nepieciešamajām reformām, kādēļ Ciprs zaudēja vairākumu parlamentā.

Grieķijas parlamenta vēlēšanas

 

  • Šogad vēlēšanās var piedalīties 9 836 997 Grieķijas pilsoņi
  • Grieķijas parlamentā ir 300 vietas
  • Iekļūšanai parlamentā jāpārvar 3% barjera
  • Partija, kas uzvar vēlēšanās, iegūst 50 vietu bonusu
  • Par iekļūšanu parlamentā cīnās 19 partijas un 5 apvienības  
     

2015.gada 25 janvāra vēlēšanu rezultāti:
 

  1. “Syriza”- 36,6%
  2. “Jaunā demokrātija” – 27,8%
  3. “Zelta rītausma” – 6,3%
  4. “To Potami” – 6,1%
  5. Grieķijas Komunistu partija – 5,5%
  6. “Neatkarīgie grieķi” – 4,8%
  7. Sociālisti PASOK – 4,7% 

    Avoti: Greekreporter.com, ekathimerini.com 
Ar ārkārtas vēlēšanu rīkošanu Ciprs sākotnēji cerēja stiprināt savas pozīcijas. Tomēr jaunākie vēlētāju aptaujas dati liecina, ka galvenā opozīcijas partija “Jaunā demokrātija” atrodas ļoti tuvu Cipra vadītajai “Syriza”. Par būtisku priekšvēlēšanu kampaņas tematu kļuva arī milzīga bēgļu plūsma, kas katru dienu sasniedz valsti.

Ņemot vērā jūlija referendumu, kad grieķi aicināti izteikt savu viedokli par taupības pasākumiem valstī, šī ir jau trešā reize, kad pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām, lai izteiktu savu politisko gribu. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējām reizēm šoreiz pastāv liels neizlēmušo vēlētāju skaits, kas atliek lēmuma pieņemšanu uz pēdējo brīdi. Un tieši šīs balsis var izšķirt uzvarētāju šajā politiskajā cīņā.

Viena mēneša priekšvēlēšanu posms Grieķijā aizvadīts bez skaļiem saukļiem. Politiskā reklāma, tikšanās ar vēlētājiem un televīzijas debates – itin visur fantastiskiem solījumiem šoreiz nav vietas.

Gandrīz visas partijas, kas varētu iekļūt parlamentā un vajadzības gadījumā veidot koalīciju, ir apņēmušās īstenot sāpīgos trešās aizdevuma programmas pasākumus. Par memorandu nobalsots vien pagājušajā mēnesī, taču jaunie taupības pasākumi būs jāsāk pieņemt nekavējoties, kolīdz pabeigsies valdības veidošanas process.

Tas, ko šīs vēlēšanas izšķirs, ir - vai pie vadības paliks līdzšinējā premjera Alekša Cipra kreisā partija “Syriza”, vai arī vadības grožus tā nodos savam galvenajam politiskajam konkurentam - centriski labējam opozicionāram “Jaunā demokrātija”.

Savā pēdējā priekšvēlēšanu uzrunā Ciprs aicinājis pilsoņus nebalsot par savu konkurentu, kas iemieso “veco” sistēmu.

“Šo vēlēšanu dilemma ir – vai atgriezīsies vecie aizsēdējušies politiķi, kas valdīja 40 gadus, apgrūtinot valsti ar parādiem un netīrumiem, vai arī dosimies uz priekšu, turpinot lielu cīņu un atbrīvojot no pagātnes važām. Šajās izšķirošajās vēlēšanās, tāpat kā jūlijā, mūsu tauta teiks  lielo “nē” – nē vecās politiskās sistēmas atgriešanai!” aicināja Ciprs.

Politiskais sāncensis – “Jaunās demokrātijas” līderis Evangelos Meimarakis nepalika parādā un intervijā televīzijas kanālam “Skai” tajā pašā vakarā uzsvēris, ka tieši kreiso radikāļu līderis strauji nostādījis valsti vēl bargāku lēmumu priekšā.

“Pilsoņu priekšā ir izvēle – vai nu valsts turpinās eiropeisko virzību un atgriezīsies normālajā stāvoklī, vai arī turpinās savu ceļu ar Cipra kungu, kurš pierādīja, ka ir nepieredzējis, nespējīgs, kurš neesot rēķinājies ar varu, kāda ir bankām, [Vācijas kanclerei Angelai] Merkeles kundzei un tā tālāk, un kurš turpinās pieņemt nepareizus lēmumus,” uzsvēra Meimarakis.

Lielākā daļa aptauju tomēr sola nelielu procentuālu pārsvaru partijai “Syriza”. Tādā gadījumā partija iegūs tiesības veidot valdību un arī saņems papildu piecdesmit vietas parlamentā. Lai arī partija, atsakoties no saviem janvāra priekšvēlēšanu solījumiem un vienojoties par taupības mēriem pusgadu vēlāk, maksājusi augstu politisko cenu, tā vēl aizvien bauda sabiedrības popularitāti.

To apliecina arī aptaujātais pensionārs Giorgos, kurš tic, ka “šis cilvēks mūsu dēļ ir cīnījies”. “Esmu strādājis kā tirgotājs un zinu, kāda ir realitāte, saprotu, ka Eiropa traucē strādāt kreisajai valdībai. Tāpēc mums ir jādod vara šim cilvēkam, lai viņš strādā Grieķijas labā. Mēs visi pieļaujam kļūdas, bet šis cilvēks ir Grieķijas nākotne,” uzskata pensionārs. 

Tomēr vilšanās ar kreiso radikāļu darbu arī ir visai liela. Tā 35 gadus vecais Konstantins, kas strādā avīžu kioskā, saka, ka bija sagaidījis no partijas “Syriza” labāku rezultātu.  

“Citu mums solīja, citu darīja. Nevaru teikt, ka viņiem labi veicies, jo aizvadītajos septiņos mēnešos Grieķijas ekonomikai klājies tik slikti, kā vēl nekad. Man nepatika, ka Aleksis Ciprs ir izgājis uz atklātu konfliktu ar aizdevējiem – ja tu aizņemies naudu, tad nerunā ar tādu augstprātību,” sprieda Konstantins.  

Vīrietis atzina, ka viņa lēmums, par ko balsot, tapa pēdējā brīdī. Neapmierināts ne ar vienu no esošajiem politiskajiem spēkiem, tāpēc centies izvēlēties mazāko no ļaunumiem.

Arī aptaujātā Ekaterina šoreiz bija neziņā, kuru partiju atbalstīt.

“Šoreiz esmu tik neapmierināta, kā nekad iepriekšējās vēlēšanās. Es zaudēju darbu, mūs atlaida - tik daudzas sievietes no lielveikala, tagad jau pusotru gadu esmu bezdarbniece, nodokļi ir augsti, situācija ir dramatiska. Es gribētu, lai visas partijas vienojas savā starpā un kopīgi risina tās nopietnas problēmas, kas ir mūsu valsts priekšā. Cik daudz bēgļu šķērso mūsu robežas, bērni cieš! “Syriza” vai “Jaunā demokrātija”, vai vēl kādas partijas – lai tak apvienojas un strādā!” pauda Ekaterina.

Pagaidām izskatās, ka koalīcija tik tiešām būs jāveido, lai kāds arī politiskais spēks neatnāktu pirmais. Un darbos pierādīt, ka šī koalīcija spēs veikt tik daudz solītās un tik akūti nepieciešamās reformas, lai valsts atgrieztos uz attīstības ceļa.  

Jau vēstīts, ka 20.augustā Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs paziņoja par savu atkāpšanos no amata un ārkārtas vēlēšanām 20.septembrī. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt