Grieķija maksātnespēja, kuras novēršanai vēl nedēļas sākumā likās arvien cerīgāka, sāk pietuvoties kraujas malai. Atēnas paziņojušas, ka kārtējo kredīta atmaksas daļu Starptautiskajam Valūtas fondam – 300 miljonus eiro - ieskaitīs nevis piektdien, kā bija paredzēts, bet gan mēneša beigās, apvienojot vairākus maksājumus vienā.
Grieķijas ministrs gan uzsvēra, ka Grieķijai ir līdzekļi, lai samaksātu Starptautiskajam valūtas fondam 1,6 miljardus eiro jūnija beigās. Tomēr, no otras puses, gan viņš, gan Grieķijas premjers Aleksis Ciprs aizdevēju nosacījumus nosaucis par pārāk smagiem.
„Mēs mēģinām vienošanos panākt, cik ātri vien iespējams,” BBC radio sacīja Statakis. Grieķijai neesot bijuši pieņemami vienošanās tekstā jau iekļautie fiskālie ierobežojumi ne tikai šajā, bet arī nākamajā gadā. „Tie [nosacījumi] jau bija iekļauti piedāvājumā, taču nebija nonākuši uz sarunu galda pēdējā mēneša laikā…Grieķijas valdība nespēj pieņemt jaunus nosacījumus,” sacīja Statakis.
Vaicāts, vai Grieķija ir sagatavojusies iziet no Eirozonas, viņš atbildēja, ka „Syriza”, ievēlēta janvārī, balstoties uz solījumu pārtraukt taupības politiku, taču tai nav mandāta pamest Eirozonu. „Mūsu valdībai ir mandāts palikt eirozonā un panākt labāku vienošanos un mēģināt mainīt vienošanās nosacījumus ar mūsu Eiropas partneriem,” atbildēja Statakis. „Grieķijai ir jāpaliek eirozonā,” viņš piebilda.
“Tas, ko mēs izlēmām darīt vēl pirms bijām ievēlēti un realizējam to tagad, ir teikt “nē” tam visam, Teikt, ka mēs paņemsim pauzi un runāsim ar kreditoriem par saprātīgu risinājumu, kas izbeidz līdzšinējo apburto loku. Cena, ko mēs maksājam par šo uzstādijumu ir tas, ka pret mums kreditori speciāli izdara ļoti spēcīgu spiedienu,” pauda Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.
Grieķijas lēmums uztverts kā politisks apziņojums, un Grieķija apzināti nolēmusi nemaksāt, lai spiestu uz aizdevējiem, lai ļautu mīkstināt aizdevēju prasības pēc taupības un reformām.
“Grieķija ir tālu no pareizā ceļa un izskatās, ka turpina attālināties. Mēs nevaram to atrisināt tikai ar jaukām metodēm, jāizmanto arī sarežģītas metodes. Tas ir kaut kas tāds, kas Grieķijas valdībai ir jāsaprot. Tas arī nozīmē – ja viņi nāk klajā ar alternatīviem piedāvājumiem, tiem ir jābūt finansiāli pareiziem un ekonomiski saprātīgiem,” pauda eiropgrupas prezidents Jerūns Deiselblūms.
Jau vēstīts, ka šonedēļ Grieķijas līderis centās pārliecināt Briseli tomēr izšķirties par 7,2 miljardu eiro lielo aizdevumu, kas būtu pēdējais un ļoti svarīgais. Grieķijas valdībai zeme deg zem kājām, tā kā Valūtas fonds ir kategoriski atteicies mīkstināt prasības un pārcelt parāda maksāšanas termiņus un kopumā no Grieķijas līdz jūnija vidum sagaida pusotru miljardu eiro 1,6 eiro, kas ir pirmā aizdevuma atmaksa.
Kopš nākšanas pie varas janvārī jaunā radikāli kreisā Grieķijas valdība nemitīgi centusies atlikt valsts parādu maksājumus un mainīt nosacījumus papildu finanšu palīdzības saņemšanai, pat raisot aizdomas par valsts iespējamu izstāšanos no eirozonas. Taču starptautiskie aizdevēji pauda gatavību panākt pretī Atēnām tikai apmaiņā pret jaunām reformām, kas ir ārkārtīgi nepopulāras Grieķijas sabiedrībā.
