Ir maz tādu jomu, kur septiņu gadu laikā Grieķija krīzes un aizdevēju prasību iespaidā nebūtu veikusi būtiskas izmaiņas. Tomēr līdzšinējie centieni atrisināt birokrātiskas un uzpūstas valsts pārvaldes problēmas tā arī nav vainagojušies ar lieliem panākumiem. Trīs memorandu laikā tika samazinātas valsts ierēdņu algas, ierobežota jauno cilvēku pieņemšana darbā, ka arī veikta valsts iestāžu reorganizācija. Kā paziņojusi Administratīvo reformu ministrija, no 2009. līdz 2016 gadam valsts aparāts tika samazināts par 18,6% - tas ir par 127 tūkstošiem darbinieku. Tomēr reālu uzlabojumu tas nav devis.
Korupcija, birokrātija, politiskajām partijām pietuvināto iekārtošana darbā, zema darba efektivitāte – tas viss ir un paliek grieķu valsts pārvaldes ēnas puses.
Turklāt vidējais grieķu ierēdņa vecums ir viens no lielākajiem Eiropā – pērn tas bija 45 gadi (45,3). Lai gan valsts iestāžu modernizācijā tika ieguldīts daudz naudas, par personāla apmācīšanu un darba novērtēšanu tikpat kā netika domāts. Kā telekanāla ''Skai'' ēterā komentējis Nacionālās valsts pārvaldes skolas profesors un opozīcijas partijas „Potami” loceklis Panajotis Karkatsulis, minēto apstākļu sakritības rezultāts ir ārpus jebkādas kritikas:
„Minēšu šādu piemēru. No 2007. līdz 2013.gadam Grieķija no Eiropas struktūrfondiem saņēma 2 miljardus eiro elektroniskās infrastruktūras uzlabošanai. Rezultātā mūsu valsts iestādes tika apgādātas ar datoriem, nauda tika pilnībā apgūta. Taču zināt, cik darbiniekiem valsts sektorā šobrīd ir darba e-pasts? Tikai katram ceturtajam! Kur tā nauda palikusi? Kurš grieķis gan to nezina? Nauda aizgājusi savējiem, lai atbalstītu partiju valstis, partiju vadītājus, partiju armijas. To visu mēs piedzīvojam arī šodien!”
Tik tiešām, tradīcija iekārtot valsts amatos savas partijas atbalstītājus un vēlētāju pulku Grieķijā izveidojās un nostiprinājās daudzu gadu desmitu garumā. Tieši tāpēc noteikumus savai pastāvēšanai sabiedriskais sektors diktējis pats. Par papildu drošības garantiju kalpo arī valsts civildienesta ierēdņu konstitucionālās tiesības, kas pasargā no atlaišanas. Citējot profesoru Karkatsuli, izmaiņas šajā jomā varēja iesākt, vienīgi „saņemot pļauku no aizdevējiem”. Tā tas arī noticis. Tieši administratīvās reformas ir izvirzījušās trešās aizdevuma programmas novērtēšanas priekšplānā. Valsts pārvaldes reformas nacionālo stratēģiju turpmāko trīs gadu laikā īpašā pasākumā pagājušajā nedēļā steidza prezentēt valdības pārstāvji. Lūk, ko teica administratīvo reformu ministre Olga Gerovasili:
Reformu iznākumā 2020.gadā mēs redzēsim valsts pārvaldi, kas ir neatkarīga, efektīva, uz rezultātu orientēta un nesaistīta ar partijām. Mēs pieredzēsim jaunu mijiedarbības kultūru ar valsts pārvaldi, nodrošinot vēl vienu īpaši svarīgu politisko mērķi: atgūt uzticību un stiprināt mūsu valsti”.
Lai arī esošā politiskā apņemšanās vismaz runu līmenī ir gana stingra, pretestība tikpat sīva. Tā tas apstiprinās piemērā ar galveno ārvalstu aizdevēju norādījumu – rīkot valsts ierēdņu novērtēšanu. Uzdevums pats par sevi ir liels izaicinājums. Kā retoriski vaicā eksperti – ko īsti novērtēt, ja nepastāv pat atbilstošs valsts sektorā strādājošo darba pienākumu apraksts?
Savu lomu izspēlē arī arodbiedrība. Pirms mēneša tā paziņoja, ka 80% no valsts ierēdņiem atteiksies piedalīties novērtēšanas procedūrā.
Ministre sola pārliecināt viņus par pretējo šī mēneša laikā ar īpaša likuma palīdzību. Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs stāsta arī par citu būtisku uzlabojumu valsts sektorā:
''Pirmo reizi tika izstrādāts visaptverošs plāns, kā reorganizēt administratīvās iestādes, vienkāršot un digitalizēt galvenās administratīvās procedūras. Mūsu galvenais mērķis ir elektroniskās pārvaldes izveidošana 2020. gadā, lai visa pilsoņu un publiskā sektora mijiedarbība notiek ar datora, planšetdatora vai mobilā telefona palīdzību, nevis obligāti fiziski ierodoties valsts iestādē.''
Un arī šī vīzija, piemērojot grieķu realitātei, pagaidām izklausās grūti īstenojama. Šobrīd komunikācija ar valsts struktūrām lielākoties notiek papīru formā. Ņemot vērā mazu darbinieku skaitu un ierobežotus darba laikus, klientiem tas nozīmē garas rindas. Tādējādi jautājuma risināšana var aizņemt vienu vai pat vairākas dienas.
Rekomendācijas grieķu administratīvās reformas īstenošanai sniedz franču speciālisti.
Tieši Francijas līderis – prezidents Emanuels Makrons - šodien un rīt ieradīsies vizītē Atēnās un, kā tiek sagaidīts, izrādīs atbalstu Grieķijas grūto mājasdarbu izpildīšanā.
Kā minējis Francijas vēstnieks Grieķijā Kristofs Santepi, Francija uzskata par pienākumu sniegt atbalstu administratīvās reformas veikšanai Grieķijā: „Reformām katrā gadījumā jābūt pastāvīgām. Esam priecīgi par iesākto sadarbību šajā jomā, īpaši par ”Francijas ekspertīzes” komandas un grieķu pārvaldes kolēģu kopīgo darbu. Minētās iestādes atbalsta līgums iekļauj daudz punktu, piemēram, efektīva cilvēkresursu pārvalde, elektroniskā pārvalde, starpministriju koordinēšana”.
