Uz šo soli Grieķija gājusi trīspadsmit mēnešus. Toreiz, 2015.gada jūnija beigās, valsts līderu priekšā faktiski nebija citas izvēles. Iedzīvotāju vidū valdīja panika, valsts bija tuvu izstājai no eirozonas, neskaidrība par rītdienu grūda Grieķiju aizvien lielākā politiskajā un arī finanšu nestabilitātē. Banku sistēma bija uz sabrukuma robežas. Pērn pirmā pusgada laikā ieguldītāji izņēmuši no bankām aptuveni 45 miljardus eiro. Tāpēc kapitāla kustībai uzlika stingrus ierobežojumus. Cieta visi Grieķijas iedzīvotāji, arī Grieķijā dzīvojošie latvieši, kas, piemēram, nevarēja pārskaitīt naudu uz Latviju, lai samaksātu par studiju kredītu.
Naudas izņemšanas limits būtiski traucēja veikt maksājumus Grieķijā. Lai arī kapitāla plūsmas kontroles pasākumus cerējuši atcelt drīz pēc to ieviešanas, tie vēl aizvien ir spēkā. Taču pakāpeniski šī kontrole tiek mazināta. Pirms nedēļas Grieķijas Finanšu ministrija ar starptautisko aizdevēju piekrišanu ziņojusi par šo pasākumu mazināšanu, ko bankas būs pilnībā gatavas realizēt no 1.augusta. Grieķijas avīzes “Kathimerini” žurnālists, kas specializējas ekonomikā, Sotiris Nikas sarunā ar Latvijas Radio to vērtē pozitīvi:
"Manuprāt, galvenais - ir signāls, kas šādi tiek raidīts: ka esam gatavi atcelt kādus no iepriekšējiem pasākumiem un ierobežojumiem, ka virzāmies uz priekšu, lai arī lēniem soļiem. Varbūt pat labi, ka ejam uz priekšu lēnām, jo pakāpenisks kapitāla kontroles atcelšanas process ir drošāks. Ja mēs kaut ko darām strauji un nepārdomāti, tad varam sasniegt pretēju rezultātu un apdraudēt banku sistēmu.
Ir skaidrs, ka uz brīdi, kad atcels pilnīgi visus ierobežojumus, vēl jāgaida ilgi. Tas atkarīgs no tā, kā Grieķija izpilda vienošanos ar aizdevējiem un kas tiks darīts ar sliktajiem kredītiem bankās."
Starp atļautajiem pasākumiem tagad ir, piemēram, naudas summas palielināšana līdz 840 eiro, ko var izņemt no bankas divu nedēļu laikā, (iepriekš drīkstēja izņemt 420 eiro vienas nedēļas laikā), drīkstēs izņemt trešdaļu (30%) no naudas, kas tika pārskaitīta no ārzemēm uz Grieķijas bankām, agrāk tie bija tikai 10%. Iedzīvotāji varēs izņemt naudu kredīta atmaksai, bet "Erasmus" studentiem ļaus atvērt krājkontus. Būtiski, ka kopš pirmdienas visas naudas summas, kas tiks ieguldītas bankās, būs brīvas no jebkādiem kapitāla plūsmas ierobežojumiem. Nacionālās Kapodistrias universitātes Atēnās pasniedzējs un Kembridžas universitātes doktors, ekonomists Konstantinos Ikonomu uzskata, ka šie pasākumi ir labi, bet nepietiekami:
"Šis ir labs sākums, lai uzlabotu uzticības pakāpi. Bet tas nenozīmē tūlītēju uzlabojumu. Uzticība ir savdabīga lieta, tā ir latenta. Un ar šiem kapitāla plūsmas kontroles mazināšanas pasākumiem nepietiek. Valstij jāveic arī citi soļi, lai atgrieztu uzticību. Tiek lēsts, ka apmēram 30 miljardi eiro šobrīd tiek turēti mājās zem palaga. Cerēsim, ka vismaz daļa atgriezīsies bankās, kas veicinās arī ekonomikas attīstību, stiprinās uzņēmējus un palielināsies apgrozījums. Un Grieķijas valstij vajag tieši to – attīstību!"
Visi eksperti uzsver arī pirms gada ieviesto kapitāla plūsmas kontroles pasākumu pozitīvo ietekmi. Proti, grieķi sākuši aktīvi izmantot bankas norēķinu kartes, kas līdz šim nebaudīja ne uzņēmēju, ne klientu uzticību.
Taču, kopš elektroniskie norēķini atšķirībā no skaidrās naudas palikuši brīvi no kontroles pasākumiem, tiem tika dota priekšroka. Palielinājās valsts ienākumi no pievienotās vērtības nodokļa un citiem netiešiem nodokļiem un cīņā ar ēnu ekonomiku parādījās vēl viens veiksmīgs instruments.
