ES un Turcijas noslēgtā vienošanās par bēgļu plūsmas mazināšanu uz Eiropu paredz, ka patvēruma meklētāji, kuri ieradušies Grieķijā pēc 20. aprīļa, tiks izvietoti bēgļu centros piecās Egejas jūras salās. Savukārt, sākot ar 4. aprīli, tās personas, kuru patvēruma prasības tiks noraidītas, tiks sūtītas atpakaļ uz Turciju. Par katru atpakaļ nosūtīto sīrieti ES uzņems vienu sīrieti no bēgļu nometnēm Turcijā. Kā norāda grieķu prese, pašlaik ne Grieķijas, ne Turcijas pusē neesot pilnas skaidrības par to, kā šis process notiks un cik tieši personu tiks pārvietots.
Pagājušajā naktī Grieķijai piederošajā Kiosas salā, kur izvietots aptuveni 1500 bēgļu un migrantu, izcēlušies nemieri, kuru laikā aptuveni trīs simti cilvēku ir izlauzušies no uzturēšanās centra, lai protestētu pret gaidāmo pārvietošanu. Nemieru laikā ir sisti logi un vieglus ievainojumus guvuši vismaz 10 cilvēki.
Uzturēšanās centra iemītniekiem izdevies izgāzt dzeloņdrāšu žogu, lai dotos uz vietējo ostu. Policijas pārstāvji paziņojuši, ka drošības spēki uzrauga situāciju. Centru pametušie cilvēki esot pastāstījuši, ka nevēlas atgriezties Turcijā, vienlaicīgi paužot bailes arī par savu drošību Kiosas salā.
Situācija ir saspīlēta arī citos bēgļu un migrantu uzturēšanās centros. ANO bēgļu aģentūra ir brīdinājusi ES, ka dzīves apstākļi dažās no bēgļu nometnēm ir nožēlojami. Savukārt starptautiskā cilvēktiesību aizstāvības organizācija „Amnesty International” atkārtoti kritizējusi ES un Turcijas noslēgto vienošanos, atgādinot, ka Turciju nevar uzskatīt par drošu valsti un Sīrijas bēgļu situācija valstī kļūstot nedrošāka ar katru dienu.
Turklāt Turcija piespiež tūkstošiem bēgļu atgriezties Sīrijā, norādījusi organizācija. Ankara šādas apsūdzības gan noliedz. Sagaidāms, ka tuvākajā laikā Grieķijas parlaments balsos par jaunu likumdošanu, kas ļaus labāk sagatavoties gaidāmajai patvēruma meklētāju nosūtīšanai uz Turciju.
Pirms gaidāmā balsojuma grieķu parlamentārietis no valdošās partijas „Syriza” Dimitris Papadimulis gan paudis pārliecību, ka ES un Turcijas panāktā vienošanās ir spilgta izgāšanās.
Pēc viņa vārdiem, pirmā un lielākā Eiropas kļūda esot tā, ka 500 miljonu iedzīvotāju lielā Eiropa uzskatot par draudiem aptuveni pusotru miljonu bēgļu. Otrkārt, Eiropa ir pārsteigta nesagatavota, lai arī konflikts Sīrijā turpinās jau piecus gadus un bēgļu plūsmas palielināšanos varēja prognozēt. Treškārt, ES ir izgāzusies, ieviešot dzīvē pati savus lēmumus, ar to domājot neveiksmīgo bēgļu pārvietošanas programmu, kas līdz šim ieviesta vien nepilna viena procenta apmērā.
Jau vēstīts, ka pēc garām diskusijām ES valstu vadītāji 18. martā tomēr ir spējuši panākt vienošanos ar Turciju par pretrunīgi vērtēto migrantu atgriešanas mehānismu.
Brisele arī apņēmusies paātrināt solītās trīs miljardu eiro palīdzības piešķiršanu Ankarai un vajadzības gadījumā šo summu palielināt. Tāpat ir paredzēta būtiska politiskā piekāpšanās attiecībā uz Turcijas sarunām par iestāšanos blokā un bezvīzu režīmu tās pilsoņiem. To turki varēs izmantot jau no šī gada jūnija, ja tiks izpildīti visi nosacījumi.
