Grieķijā notiek jau trešais ģenerālstreiks dažu mēnešu laikā. Apturēta vilcienu un prāmju satiksme, atcelti vairāki avioreisi. Vairāki tirgotāji slēguši veikalus, nestrādā taksisti un degvielas uzpildes stacijas. Protesta akcijā piedalās arī juristi, kravas automašīnu vadītāji un lauksaimnieki.
Zemnieki pēdējās divas nedēļas vairākkārt bloķējuši valsts nozīmes šosejas, bet trešdien paralizēja vairākus kontrolpunktus uz Grieķijas robežas.
Pēc policijas aplēsēm, līdz pat 50 tūkstošiem cilvēku piedalījās protesta gājienā pa centrālo Grieķijas galvaspilsētas ielu. Tie ir dažādu profesiju pārstāvji: ārsti, juristi, taksisti, farmaceiti, inženieri un daudzi citi, bet arī bezdarbnieki, studenti un pensionāri.
Galvaspilsētā streika laikā izcēlās sadursmes. Kad aptuveni cilvēku devās gājienā uz parlamenta ēku, melnā ģērbušies jaunieši atšķēlās no pūļa un sāka apmētāt policiju ar akmeņiem un degmaisījuma pudelēm. Policija uz to atbildēja ar asaru gāzi un dūmu granātām. Nekārtības izvērsās arī Salonikos.
Līdzīgi kā pēdējos sešus gadus, kuru laikā valstī darbojas starptautiskā palīdzības programma, arī šoreiz protesti vērsti pret jauniem taupības pasākumiem. Atēnās notiek intensīvas pārrunas ar starptautisko aizdevēju pārstāvjiem – tā saukto kvartetu – par esošo reformu izpildi un topošo reformu ieviešanu. Lielākās diskusijas izvēršas ap pensiju samazināšanu.
Valdības uzdevums ir ietaupīt uz pensijām 1,8 miljardus eiro jau šogad. Bet jautājums ir par to, kā to izdarīt. Jāņem vērā, ka kopš 2010.gada pensijas tika apcirptas 11 reizes. Nu Alekša Cipra valdība iecerējusi pensiju sistēmas reformu. Maksimālo ikmēneša pensiju plānots samazināt no pašreizējiem 2700 līdz 2300 eiro, kā arī ieviest jaunu minimālo garantēto pamata pensiju 384 eiro apmērā. Valdība arī vēlas apvienot pensiju fondus un palielināt gan darba devēju, gan darba ņēmēju sociālās drošības iemaksas.
Kreisi orientēta valdība vēlas izvairīties no pensiju samazināšanas un tā vietā piedāvā par pusotru procentu paaugstināt sociālā nodokļa likmi. Taču aizdevēji neatbalsta šādu soli, jo slogs uz strādājošajiem jau tā ir diezgan liels.
Izskanējis vēl viens piedāvājums – paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokli atbilstoši algas lielumam. Tā no lielākajām algām – virs 60 tūkstošiem eiro gadā – valsts labā var likt atskaitīt tieši pusi.
Tās visas pagaidām ir versijas, kas tiek saskaņotas ar aizdevējiem, bet skaidrs, ka izmaiņas kārtējo reizi negatīvi ietekmēs daudzu grieķu maciņa lielumu. Turklāt tiek ziņots, ka aizdevēji vēlas papildu pasākumus šogad divu miljardu eiro apmērā un tikpat daudz nākamgad.
Lai arī situācija ir saspīlēta, kā liecina ekonomiskās prognozes, tā nav bezcerīga. Eiropas Komisija nākusi klajā ar ziņojumu, kurā konstatēts, ka pērn Grieķijas ekonomika spējusi izvairīties no smaga kritiena neskatoties uz pagājušā gada dramatiskiem notikumiem.
Turklāt plānots, ka 2016.gads nesīs nelielas pozitīvas pārmaiņas, un bezdarba līmenis samazināsies no 25 līdz 24 procentiem.
Lai arī šogad turpināsies valsts ekonomikas lejupslīde 0, 7 procentu apmērā, prognozēts, ka nākamgad tā uzrādīs divu komats septiņpadsmit procentu lielu pieaugumu.
