Eirogrupa jau ir devusi zaļo gaismu Grieķijas aizdevuma programmas pagarināšanai, taču tagad jānotiek sarunām par nosacījumiem, kādus ievērojot, nauda nonāks Grieķijas kasē.
Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis ir pavēstījis, ka gadījumā, ja reformu plānu neapstiprinās, tad valstī varētu notikt referendums vai ārkārtas vēlēšanas.
Dažas stundas pirms vakarā gaidāmās eirozonas valstu finanšu ministru sanāksmes Briselē dalībvalstu noskaņojums nebija īpaši optimistisks, un spriedze ceļas īpaši Grieķijas pusē. Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis, kā vēsta izdevums „Financial Times”, nedēļas nogalē ir nosūtījis vēstuli Eirogrupas līderim Jerūnam Deiselblūmam, kurā izklāsta reformu idejas.
Tās kopumā, kā redzot vēstules kopiju pārliecinājās arī Latvijas Radio, ir septiņas un skar gan efektīvāku nodokļu iekasēšanu un cīņu ar nodokļu nemaksātājiem, gan sola uzlabojumus budžeta pārvaldībā, mazināt birokrātiju un tamlīdzīgi. Vēstulē nav piemirsts arī atgādināt, ka pēc aizdevuma programmas pagarināšanas Grieķijas valdība vēlēsies aizdevuma nosacījumu pārskatīšanu, kā arī vēlas, lai visas tikšanās par Grieķijas aizdevuma lietām un tehniskajām procedūrām noritētu Briselē. Eksperti skaidro, ka tādejādi Grieķijas valdība cer veidot pozitīvāku tēlu, proti, ka lēmumi ir Eiropas, nevis tikai Grieķijas intereses.
Valdība cer vēl uz 7,2 miljardu eiro lielu palīdzību, ko Eirogrupa ir apsolījusi apmaiņā pret taupības turpināšanu valstīm, kam stipri pretojās jaunā kreisi radikālā valdība. Jāatgādina, ka šā iemesla dēļ februāra nogale izvērtās visai spraiga, jo 28. februārī oficiāli būtu bijis jābeidzas jau vairākus gadus ilgušajai palīdzības programmai Grieķijai, taču Atēnas, lai arī iepriekš spēcīgi iestājās pret jebkādu līdzšinējo sadarbību ar aizdevējiem, galu galā bija spiestas lūgt programmu pagarināt un arī piekrist tam, ka turpinās taupības režīms.
Dažādus signālus Eiropas Savienības virzienā raida ne tikai Grieķijas finanšu, bet arī citu ministriju pārstāvji, norādot, ka ekonomiski novājināta Grieķija var kļūt par plaši atvērtiem vārtiem teroristiem. Pans Kammens, Grieķijas aizsardzības ministrs un labējo ekstrēmo spēku pārstāvis, vēl nedēļas nogalē draudējis Eiropai ar masveida imigrantu un potenciālo teroristu pieplūdumu, ja tā pieļaus Grieķijas ekonomikas sabrukšanu.
"Viņiem būtu jāzina, ka imigranti saņems ceļošanas dokumentus un dosies uz Berlīni," tā labējā spārna partijas "Neatkarīgie grieķi" sanāksmē paziņoja Kammens. Arī Grieķijas ārlietu ministrs Niks Kocijs Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmē Rīgā brīdināja, ka valsts ekonomikas sabrukuma gadījumā Grieķija var kļūt par ieejas vārtiem "miljoniem imigrantu un tūkstošiem džihādistu".
Savukārt, Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis ir paziņojis, ka ja gadījumā Eirogrupa Grieķijas reformu plānu nepieņems, tad valstī notiks referendums par aizdevuma programmu vai ārkārtas vēlēšanas.
Tieši šis brīdinājums mudinājis Grieķijas premjerministru Aleksi Cipru aizrādīt saviem karstgalvīgajiem kolēģiem, norādot Varufakim vairāk darīt, nevis runāt. Arī Grieķijas finanšu ministrija atzīmējusi, ka valsts nekādā gadījumā neapsver iespēju pamest eirozonu.
Nauda, kuru Eirogrupa ir apsolījusi, taču kura vēl kavējas kasē, kamēr nav pilnībā apstiprināts Grieķijas reformu plāns, valstij ir nepieciešama, lai nomaksātu kārtējos rēķinus, bet Briselē nerimst arī runas par to, ka Grieķijai rudens pusē vajadzēs vēl vienu, jau trešo prāvo aizdevumu. Par šādu ideju iepriekš izteicies Spānijas ekonomikas ministrs, sakot, ka tas varētu sasniegt ap 50 miljardu eiro.
To, ka Grieķijai pēc vasaras varētu vajadzēt vēl vienu palīdzības daļu, neizslēdz arī Eiropas Komisijas Viceprezidents un par eiro atbildīgais Valdis Dombrovskis.
Aizdevumu Grieķija visticamāk varētu saņemt septembrī, tā sarunā ar Latvijas Radio sacīja kāds zinošs Eiropas Parlamenta deputāts.
