Pašlaik tiek ziņots, ka ugunsgrēkos vismaz 60 cilvēki gājuši bojā un vairāki simti guvuši ievainojumus. Kā uzskata glābēji, upuru skaits noteikti palielināsies. Uguns straujo izplatīšanos veicina gan aptuveni 40 grādu augstā temperatūra, gan arī spēcīgās vēja brāzmas, kuras gan pamazām sākušas pierimt.
Vislielākā traģēdija skārusi vairākas piejūras pilsētas, īpaši Mati kūrortu, kas ir populāra atpūtas vieta, īpaši pensionāriem un bērniem, kuri dodas uz dažādām nometnēm. Mežu ugunsgrēku dēļ nodegušas jau vairāk nekā tūkstoš māju, kā arī vairāki simti automašīnu. Daudzi vietējie iedzīvotāji
glābiņu meklējuši gan pludmalēs, gan ūdenī, bieži vien paliekot iesprostoti dūmu pārņemtajās smiltīs vai arī ejot bojā ūdenī.
Aptuveni 700 cilvēku no uguns skartajiem rajoniem izdevies evakuēt ar glābšanas un citām laivām. Kā paziņojuši Grieķijas Sarkanā Krusta pārstāvji, daudziem cilvēkiem pludmali sasniegt tā arī nav izdevies.
Glābšanas dienesti pagaidām nespēj precīzi pateikt, par cik daudzu cilvēku atrašanās vietu nav skaidru ziņu. Meklēšanas darbi turpinās, un militārie hospitāļi atrodas paaugstinātā gatavībā.
Kā paziņojis Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, kurš pārtraucis savu vizīti Bosnijā, Grieķija piedzīvo vārdos neizsakāmu traģēdiju. Premjers izsludinājis valstī trīs dienu nacionālās sēras.
Ugunsgrēku dzēšanai ir mobilizēti visi ārkārtas spēki, taču Eiropas valstīm tiek lūgti gan papildus helikopteri, gan ugunsdzēsēji. Palīgā grieķiem devušies arī 60 ugunsdzēsēji no Kipras, savukārt Spānija plāno nosūtīt divas ugunsdzēšanas lidmašīnas.
Karstais laiks un plaši ugunsgrēki šovasar skāruši ne tikai Grieķiju, bet arī citas Eiropas Savienības valstis, tostarp Zviedriju un Latviju. Kā paziņojis Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, Eiropas Savienība pastiprinās centienus mobilizēt un koordinēt ugunsdzēsējus un tehnikas nogādāšanu no vienām dalībvalstīm uz citām. Pēc Junkera vārdiem, tiks darīts viss iespējamais, lai palīdzība tiktu sniegta šodien, rīt un tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
Šīgada uguns nelaimes kārtējo reizi ir aktualizējušas diskusijas par Eiropas Komisijas pagājušajā gadā izteikto piedāvājumu izveidot Eiropas Savienības līmeņa ārkārtas situāciju spēkus. Pašreizējā sistēma, kas ir spēkā kopš 2001. gada, paredz, ka pēc palīdzības pieprasījuma no kādas dalībvalsts Brisele koordinē brīvprātīgi sniegto palīdzību no citām valstīm. Taču, kā ziņo aģentūra "France Press", komisijas piedāvājumu bloķējot vairākas dalībvalstis
